Populāras sabiedrības dāmas atzīstas savos kompleksos par ārējo izskatu

Dziedātāja Aminata stāsta, ka tīņu gados pārdzīvojusi par visu. "Pārdzīvoju gan par to, ka mati man ir čirkaini, bet vajag taisnus, gan arī par ķermeni, par seju, par visu."

Aminata kopš bērnības sapņojusi par gariem, taisniem matiem un vēl pirms četriem gadiem nevarēja iztēloties, ka izies cilvēkos ar saviem dabīgajiem matiem.

Viņa kādā emocionālā "Instagram" ierakstā atklāja, ka bērnībā izķemmēt matus bijis "vairāku stundu sāpīgs pasākums" un frizūru veidošanas laikā varēja rēķināties ar asarām, protestiem un histērijām.

20 gadu vecumā viņa uzzināja par matu pieaudzēšanu un, ja sākumā viņa matus pieaudzēja uz svarīgiem pasākumiem, tad pamazām kļuva "apsēsta" ar to.

Aminata atklāja, ka arī šova "Jaunā talantu fabrika" laikā ļoti uztraucās par savu matu izskatu un to, ko citi par to padomās. "Kad piedalījos šovā "Jaunā talantu fabrika", ļoti baidījos, ka visi uzzinās, ka tie nav mani dabīgie mati.

Tāpēc katru rītu pirms tiešraides cēlos ātrāk par visiem, tumsā slepeni vilku matus ārā no skapīša un skrēju dušā, kur ar mazu spogulīti pieliku sev "hair extensions" (pieaudzētos matus - red.)"

Stiliste Žanna Dubska arī zina, ko nozīmē dzīvot kompleksos.

"Man nekad nebija tās pilnvērtības sajūtas, ka varētu teikt, ka esmu superīga. Man likās, ka ciskas par resnu, deguns par resnu, tad dubultzods parādās, saraksts bija pilns.

Taču, skatoties uz pārējiem, mans kompleksu saraksts laikam nav bijis tas garākais. Es centos par to pārāk nepārdzīvot. Okey, ciskas par resnu, bet es mēģināšu attīstīt, piemēram, roku plastiku. Ja, piemēram, dibens par smagu, es strādāšu ar vidukli utt. Vienmēr ir jautājums - kā balansēt."

Dziedātāja Marta Fabriciusa (Kukarane) gan tīņu gados, gan jau esot pieaugušā vecumā  bijusi ļoti paškritiska.

"Nekas man nekad sevī nepatika.

Sejas forma nav tā, kā vajag, figūra nav izdevusies, tas neveiksmīgs, šitas neveiksmīgs. Deguns un vaigi par lielu.

Sarunās ar draudzenēm tika apspriestas žurnālos redzētās dāmas, kurai nu paveicies ar izteiktiem vaigu kauliem vai dibenu. Pašām jau reizēm nāk smiekli, bet tā ir tā skarbā patiesība, ka tas notiek visu laiku. Draugs man saka: "Paldies dievam, ka neesi vinnējusi vēl kādā loterijā, jo tad visu seju būtu sagriezusi otrādi." Tā gluži nav, bet pēc tā, ko es runāju, tā var saprast."

Radio personība Sanda Dejus neuzskata sevi par pievilcīgu vispār:

"Man grūtāk būtu nosaukt, kas man sevī patīk, nekā kaut ko, kas manī ir foršs. Esmu absolūti distancējusies no sevis kā no vizuāli baudāmas.

Man ārējais izskats nav vispār nekāda vērtība. Varbūt tieši tāpēc es no mājas varu iziet ar nemazgātiem matiem vai nedomāt tik daudz par dārgu apģērbu, stilīgām kurpēm, manikīru, jo tas tāpat neko nemainīs."

Kompleksi ir ne tikai sievietēm, bet arī vīriešiem. Režisors Andrejs Ēķis ir izbrīnīts, ka ir tādi cilvēki, kuri norāda uz kompleksiem, piemēram, sakot, ka divi trīs kilogrami ir par daudz. "Ir dažādi cilvēki un ir dažādi veidi, kā to var pateikt," pauž Ēķis.