"Devušies savā pēdējā kāpienā..." Draugi sēro par Monblānā bojā gājušajiem sportistiem no Latvijas

"Ir divreiz sev jāiekniebj, lai tam noticētu. Latvijas rogaininga kopienai viņu pietrūks," saka Valters Kaminskis - sporta entuziasts, kādreizējais pasaules čempions rogainingā. "Kalni sauc un reizēm arī paņem. Latvijas rogaininga kopienai pietrūks Vitas smaida," pēc traģēdijas Valters ierakstīja sociālajos tīklos. Viņš saka, ka Vita piedalījās visās nopietnajās rogaininga sacensībās. Lieliska, brīnišķīga meitene, kopienas aktīviste...

Vita un Jānis aizgāja bojā atpakaļceļā, pēc tam, kad bija sasnieguši Monblāna 4808 m augsto virsotni.

"Nelaimes visbiežāk notiek pēc tam, kad virsotne jau sasniegta, cilvēki ir sasnieguši mērķi un, kāpjot lejā, kļūst neuzmanīgi," stāsta Valters Kaminkis. Pirms dažiem gadiem 2018. gadā viņš uzkāpa Monblānā un kalnu raksturo kā "interesantu un viltīgu".

Dienā, kad uz kalna dzīvību zaudēja mūsu sportisti, no kalna nokrita un aizgāja bojā vēl kāds cilvēks.

"Kalns nav tehniski sarežģīts, tomēr drošības sajūta un atbalsts ir būtisks. Katru dienu Monblānā uzkāpj simtiem cilvēku - rīta pusē gluži kā pa trotuāru kalnā dodas komerckāpēji. Ja līdzi ir gudrs pavadonis, kalnā var uzkāpt gandrīz jebkurš vesels cilvēks, vajadzīga tikai griba," stāsta sportists, atzīstot, ka divatā kāpt kalnā ir daudz sarežģītāk.

Tomēr Vita un Jānis bija spēcīgi, trenēti cilvēki, kas zināja, ko dara.

"Iedomājieties, 24 stundas pa mežiem, purviem, kalniem," abus raksturo Rogaininga biedrībā, skaidrojot, ka rogaininga atšķirība no cita veida orientēšanās sporta ir būtiska.

Rogainings ir komandu orientēšanās sports apvidū īpaši garā distancē. Klasiskie čempionāti norisinās apvidū, kurā atklātas teritorijas mijas ar kalnainiem mežiem. To kontrollaiks parasti ir 24 stundas.

"Latvieši dvēselē ir kalnieši - kalni mums ir aicinājums, iedvesmas avots, bet reizēm tie ir nežēlīgi. Kalnos kļūdīties nedrīkst," saka Valters Kaminskis.

Monblāns ir viena no augstākajām kalnu virsotnēm Eiropā. 4,8 km augstumā gaiss ir retināts, daudz kas atkarīgs ne tikai no cilvēka sagatavotības, bet arī no tā cilvēks jūtas, kā reaģē organisms, saka Latvijas Alpīnistu un ceļotāju asociācijas prezidents Arnis Opmanis.

Kalni nešķiro. Uz jebkura kalna var aiziet bojā, var paslīdēt, daudz kas atkarīgs no laika apstākļiem, kas kalnos ir mainīgi, sniega stāvokļa, maršruta izvēles, atzīst alpīnisti. Monblānā kalnos kāpējiem ir iespēja izvēlēties dažādas grūtības pakāpes maršrutus, sākot no gleznainām kalnu takām, beidzot ar sarežģītiem, klinšainiem maršrutiem. Monblānā iespējamas, gan lavīnas, gan akmens nogruvumi, arī laiks var mainīties dažās minūtēs.

Sociālajos tīklos cilvēki atceras Vitu un Jāni. "Ļoti negribas ticēt šai ziņai - ka Tu, Jāni, esi devies savā pēdējā kāpienā. Es tevi vienmēr atcerēšos šādi - ar lielu smaidu baudot kalnu dzīvi Kaukāzā... te vecā Kamaza kravas kastē braucot pa Kaukāza kalnu ceļiem, te izdegušā Prijut-11 drupās ierīkotajā nometnē baudot sauli pēc kāpiena Elbrusā..."

"Viegli, brīvi, lidojoši Vita Skuja... - tieši šādi Tu "gāzi" pa dzīvi un ar savu neizmērojamo dzīvesprieku un smaidu pozitīvi uzlādēji!"

"Tik skumji un neticami, ka tā bija jānotiek." "Vita... Tagad Tu esi devusies sava mūža pēdējā piedzīvojumā, meklēsi debesu kontrolpunktus. Bet, Vitiņ, vismaz 50 gadus par ātru."