Juris Žagars atklāj, par ko visbiežāk viņam nākas saņemt pārmetumus

Sarunā Žagars atklāj, ka Dailes teātra jaunajai sezonai ir gatavs. Repertuārs jau ir saplānots. Sācies arī Cēsu mākslas festivāls. Turklāt vienmēr aktuāls ir arī jautājums par biļešu cenām.

Latvija piedzīvojusi straujāko cenu kāpumu pēdējā desmitgadē. Vai biļešu cenas arī būtiski nācies pacelt?

Mēs biļešu cenas esam pacēluši tādos rāmjos, kā ir jāpaceļ. Saražojot ekskluzīvu, labu produktu, mēs raugāmies, kā uz to pērk biļetes. Ja tu neesi kļūdījies savos aprēķinos, pērk arī par augstāku cenu. Biļetes uz Vāgnera iestudējumu Cēsīs maksāja 50-90 eiro, un iegādājās visas līdz pēdējai. Biļetes uz mūsu pēdējo Dailes hitu "Rohtko" arī nav lētas, bet visas izpērk.

Cenai nav tik lielas nozīmes kā izrādes kvalitātei, latvieši ir izlutināta publika.

Kas ir biežākie pārmetumi, ko Juris Žagars saņem?

Visbiežāk tas ir par Cēsu mākslas festivālu, ka tas nav domāts tautai. Tam nevaru piekrist, jo katru gadu festivālu apmeklē līdz pat 10-12 tūkstošiem cilvēku.

Vēl biežs pārmetums ir, ka Cēsu māksliniekiem nav priekšroka dalībai festivālā. Lai tajā piedalītos, ir jābūt ļoti labam māksliniekam, un, ja viņš būs no Cēsīm, tad, ticiet man, parādīsies arī festivālā, kā tas nereti ir bijis.

Teātrī man pārmet to, ka nesaprotu birokrātiju un ka teātrī uzvedos kā biznesā. Tā ir, bet es neprotu citādi. Pret teātri izturos kā pret uzņēmumu, kam pašam arī jāpelna un kura ilgtspējību veicina, ražojot produktu, ko lieto (atvainojos par salīdzinājumu, jo mākslā šo terminu nemēdz lietot), un nodrošinot darbiniekiem labas algas.

Arī šovasar apmeklētājus Cēsīs priecē mākslas festivāls, kas norisinās jau sešpadsmito gadu pēc kārtas, un viens no tā rīkotājiem nemainīgi ir Žagars. Būdams cēsnieks "ar saknēm", viņš ir savas pilsētas patriots, un tādēļ tieši tur ik gadu top šis prestižais kultūras pasākumu kopums, kas pulcē ap 20 tūkstošiem apmeklētāju gadā.

Pilnu sarunu ar Juri Žagaru lasiet tiešsaistes žurnālā "KLIK".