"Es paņēmu to papīru un uzreiz nesapratu, ka slimoju nopietni, jo [man ir] 25 gadi, esmu priecīga, jautra. Mani it kā "salaboja" tajā slimnīcā, es jutos labi," viņa atceras tā brīža sajūtas.
Vēlāk jaunā sieviete internetā sāka meklēt informāciju par slimību. Meklējumi beidzās ar pamatīgām izbailēm - atrastajos attēlos visi cilvēki sēdēja ratiņkrēslā.
"Tā ir autoimūna, ģenētiska slimība, un ārsti joprojām nezina, kāpēc tā vienam parādās un otram ne. Uzliesmojums var būt un pēc tam desmit gadus neparādīties," žurnāliste skaidro.
Lai slimība pārlieku neietekmētu redzi, kustības un dzirdi, Raisai visu mūžu būs jālieto zāles. "Tu nezini, kura daļa no tavām smadzenēm var tikt bojāta," viņa saka.
Tomēr sieviete ir pierādījums tam, ka ar šo slimību var pilnvērtīgi dzīvot. "Tev ir jāsaprot, ka vari ar to cīnīties," viņa pārliecināti saka.
Raisa savā dzīvē jūtas laimīga. Viņai ir svarīgi būt atklātai pret sevi un citiem:
"Ļoti viegli būt laimīgam, ja tu saproti, ka laimei maz vajag. Nav jāgaida, kad kāds atnāks un pateiks, ka esi skaists vai labs. Ir jābūt pašam skaistam un labam."
Ar laiku viņa sevi pierādīja un, par spīti šaubīgajiem, piepildīja savus sapņus: "Es biju teikusi, ka gribu strādāt radio. "Nē, nē, tas nekad nenotiks. Tu neesi kāda slavena cilvēka meita, tu nekad netiksi radio.""
"Kamēr man būs kaut kādi jauni uzdevumi dzīvē, tad man arī negribēsies, lai tā dzīve apstājas, un katru dienu kaut ko izdomāju," smejas dzīvespriecīgā Raisa.
Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!