Liepājas pludmalē atrasts reti sastopams krabis

Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) Hidrobioloģijas laboratorijas vadītāja un vadošā pētniece Solvita Strāķe pieļauj, ka tas ieceļojis ar kādu kuģi un izliets jūrā ar kuģa balasta ūdeņiem.

Ziņojumus par cimdiņkrabja ierašanos Latvijas krastos LHEI pētnieki saņem aizvien biežāk un ne pirmo gadu. Galvenokārt – pavasaros un rudeņos no zvejniekiem, kuri šos spīļaiņus atrod ieķērušos tīklos.

Zvejnieki par to nav priecīgi, jo krabji nākot uz tīkliem apknābāt viņu noķertās zivis un pabojājot arī pašus tīklus.

Liepājas ezerā Ķīnas cimdiņkrabis atrasts jau 20. gadsimta 30. gados. 2018. gadā Jūrmalciema zvejnieku tīklos saķērušies desmit eksemplāri.

Lai gan šī radījuma dzimtene ir Ķīnas dienvidos mangrovju audzēs (tas ir grūti caurejams tropisks applūstošas piekrastes mežs, ko veido zemi koki vai krūmi ar virszemes saknēm, kuras paisuma laikā ir zem ūdens, rakstīts svešvārdu vārdnīcā), plakanais spīļainis jau ir labi iedzīvojies daudzviet pasaulē uz palikšanu.

Lai cimdiņkrabis varētu izveidot plašu dzimtu no vienas mātītes 141 100–686 200 olām, vajadzīgs stipri sāļāks ūdens, kāda mūsu piekrastē nav. Tam nepieciešamais sāļums ir 30 grami sāls litrā.

Baltijas jūras krastos ir tikai 11–12 grami sāls litrā, bet Baltijas jūras ziemeļos pat tikai viens grams sāls litrā jūras ūdens. Tāpēc tiek uzskatīts, ka šie visi atrastie īpatņi ir tikai ciemiņi, kuri mūsu piekrastē ar laiku iet bojā.

Līdz šim Baltijas jūras ūdeņos nav atrasti cimdiņkrabju kāpuriņi, kuri izšķiļas no oliņām un no kuriem attīstās pieauguši krabji. Vācijas un Dānijas krastos Ziemeļu jūrā un Baltijas jūrā gan ūdens sāļums ir Ķīnas cimdiņkrabim vēlamais.

Tomēr pētnieci šogad janvāra pirmajā pusē pārsteidza kāds zvejnieks, kurš Rīgā, Daugavā starp Vanšu un Akmens tiltu izvilka tīklu, kurā bija saķērušies 125 dažādu izmēru krabji.

"Tas ir nesaprotami. Nekad iepriekš tas nebija redzēts," sacīja Strāķe.

Baltijas jūras pētnieki uz Ķīnas cimdiņkrabi lūkojas kā uz invazīvu sugu, kas pašlaik vēl mūsu krastos ir pārāk reta, lai būtu bīstama vietējai dabai un zvejniekiem. Visas ziņas par šo īpatņu atradumiem reģistrē.

"Ja atrodat cimdiņkrabi, nevajag to laist atpakaļ ūdenī, tā tomēr ir izskaužama suga. Vislabāk paziņot par atradumu mums," sacīja Strāķe.