Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

ASV izlūkdienestu rīcībā esošā informācija neliecina par Putina slimību

Foto: TT NYHETSBYRÅN/Scanpix

Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Viljams Bērnss atklājis, ka ASV izlūkdienestu rīcībā neesot informācijas par to, ka kara noziedzniekam Vladimiram Putinam būtu nopietnas veselības problēmas.

Ārvalstu medijos izskanējušas baumas par Putina veselības stāvokli, taču Bērnss Aspenas Drošības forumā Kolorādo jokojot norādījis, ka Putins šķietot "pārāk veselīgs", vēsta raidorganizācija BBC.

"Ir daudz dažādu baumu par prezidenta Putina veselību, taču, ciktāl mums zināms, viņš ir pat pārāk veselīgs," teica Bērnss. Zālē atskanot smiekliem, viņš norādīja, ka pēdējā piezīme neesot oficiāls izlūkdienestu atzinums.

Pirms kļūšanas par CIP direktoru Bērnsam bija ilga diplomātiskā karjera, un viņš vairākus gadus bija ASV vēstnieks Maskavā.

Bērnss pauda, ka Putins "ir pārliecināts, ka viņa kā Krievijas līdera liktenis ir atjaunot Krievijas lielvaras statusu. Viņš tic, ka, lai to izdarītu, nepieciešams no jauna izveidot ietekmes sfēru Krievijas kaimiņu vidū, taču tas nav iespējams, ja viņš nekontrolē Ukrainu".

Viņš pagājušā gada novembrī - trīs mēnešus pirms Krievijas 24.februāra iebrukuma Ukrainā - bija devies vizītē uz Maskavu, lai brīdinātu par nopietnajām sekām, kādas Krieviju gaidītu, ja tā iebruktu Ukrainā. Taču Bērnss esot aizbraucis "drūmākā noskaņojumā nekā atbraucu".

Bērnss uzskata, ka Putins plāni balstījās uz "dziļi kļūdainiem pieņēmumiem un ilūzijām, it īpaši par Ukrainu un to, cik ļoti tā pretosies".

"Putins patiešām tic pats savai retorikai. Gadu gaitā esmu dzirdējis, kā viņš privāti apgalvo, ka Ukraina neesot īsta valsts," sacīja Bērnss. "Taču īstas valstis cīnās pretī. Un to ukraiņi arī dara."

Bērnss norādīja, ka Krievijas koncentrēšanās uz Ukrainas austrumiem pēc tam, kad tai neizdevās no trim uzbrukuma virzieniem iekarot visu valsti, liecinot par to, okupācijas karaspēks izdarījis secinājumus no savām iepriekšējām kļūdām.

ASV izlūkdienestu aplēses liecina, ka Krievija tās uzsāktajā karā Ukrainā varētu būt zaudējusi ap 15 000 karavīru, bet ievainoti varētu būt vēl ap 45 000. Ukraiņu zaudējumi esot nedaudz mazāki.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu