Liepājas pludmalē izskaloto zobenzivi savam krājumam ņems Dabas muzejs, pastāstīja Latvijas Nacionālā dabas muzeja Zooloģijas nodaļas vadītājs Dmitrijs Boiko.
Izskaloto zobenzivi krājumam ņems Dabas muzejs. Rudenī to varētu izmantot zinātniskiem mērķiem
Kā vēsta portāls "liepajniekiem.lv", Liepājas centra pludmalē svētdien pa dienu izskalota aptuveni 1,5 metru gara un apmēram 80 kilogramus smaga zobenzivs.
Boiko informēja, ka pašlaik muzeja "Jūras" ekspozīcijā ir skatāma 2007. gadā Ziemupes jūrmalā izskalotās zobenzivs mulāža un zobenzivs ģipša atlējums. Savukārt no šovasar izskalotās zobenzivs plānots iegūt galvaskausu un skeletu muzeja krājumam, ko varētu izmantot tematiskā izstādē.
"Dabas muzejam ir jādokumentē šādi gadījumi, jo tie nav bieži. Kopš 2007. gada šis ir trešais gadījums, kad Latvijas piekrastē izskalo tipisku okeāna zivi. Iepriekšējais reģistrētais gadījums bija 2015. gada vasarā Liepājas pludmalē," atgādina Boiko.
Foto: Liepājā izskalota izmēros iespaidīga zobenzivs
Patlaban zivs ir nogādāta saldētavā, lai jau rudenī to varētu izmantot zinātniskiem mērķiem, piebilda muzeja speciālists.
Viņš skaidroja, ka tas ir dabisks process, ka kādas sugas īpatnis nonāk tam nepiemērotā vidē, kur visbiežāk iet bojā.
Kā vēstīts, iepriekš līdzīgi gadījumi, kad Latvijas piekrastē tika izskalota zobenzivs, fiksēti deviņas reizes līdz Otrajam pasaules karam un divas reizes pēckara periodā - 1952. un 1993. gadā pie Ventspils.
Baltijas jūrā ik pa laikam iemaldās vai krastā atrod interesantus un retus jūras iemītniekus.
Zobenzivs ir tipiska okeāna zivs, kas visbiežāk ir sastopama tropiskās joslas un mērenās joslas ūdeņos, un Baltijas jūrā tā ir tikai iemaldījusies. Zobenzivs atradumus Baltijas jūrā var izskaidrot ar to migrāciju. Migrācijas dēļ zobenzivs ir sastopama arī tai neraksturīgākās vietās, piemēram, Melnajā jūrā, Ziemeļu jūrā vai Baltijas jūrā. Šādās vietās zivs nokļūst, sekojot līdzi zivju, galvenokārt siļķu, makreļu, stavridu vai reņģu, bariem.