Kā pirmais iemesls tika uzskatīts, ka šo dzīvnieku svars un izmērs ne tuvu nav sasniedzis tādu, ko parasti ved uz kautuvi. Līdz ar to tīri finansiāli kaušanas process neatsvērtu ieguvumus, kas, protams, ir saimniecības finansiālie plusi un mīnusi.
Kā otrs apsvērums bija tāds, ka viena daļa cūku aizgāja bojā uzreiz vai ļoti drīz pēc avārijas. Savukārt pārējās cūkas, kas šķita izdzīvojušas un spriganas - viena daļa no viņām patiesībā bija jau nobeigušās vai tuvu nāvei līdz pēcpusdienai, kad PVD uzsāka visus šos likvidēšanas pasākumus. Kā arī varēja novērot to, ka ļoti daudzi no šiem dzīvniekiem, kas izdzīvoja, bija ļoti satraumējušies - ar lauztiem kauliem un iekšējo orgānu sasitumiem.
"Tas nozīmē to, ka faktiski viņus vēl kaut kur pārkrāmēt, pārvadāt, vest uz kautuvi un gaidīt šo visu procesu, daudzi nemaz fiziski nepārdzīvotu šo braucienu un nesagaidītu nemaz šo kaušanu kā tādu. Šis bija labākais, ētiskākais un humānākais risinājums priekš šiem dzīvniekiem, ko varēja pieņemt dzīvnieku īpašnieks," aģentūrai LETA teica Seržants.
Tāpat viņš piebilda, ka PVD funkcija visā šajā jautājumā bija tāda, ka PVD ir pieredze ar Āfrikas cūku mēri un dzīvnieku likvidēšanā ārkārtas situācijās. PVD bija pieredze arī šajos jautājumos, kuri arī tika izmantoti, sniedzot palīdzību un atbalstu gan ar savām zināšanām, gan arī ar savu aprīkojumu šo dzīvnieku īpašniekam.