Nereti redzam viltoto preču valkātājus uz ielas, darbā, kā arī citās ikdienas situācijās un svētku brīžos. Apkārtējo reakcija ir ļoti dažāda - no atzinīgiem vārdiem līdz ironiskai smīnēšanai. Par to, kādās dzīves situācijās nepavisam nav ieteicams valkāt viltotus zīmolu apģērbus un aksesuārus, ziņu medijam "Apollo.lv" stāsta etiķetes eksperte Aija Strautmane.
"Kā var atšķirt? Paskatīties, kā ir apstrādātas vīles. Tiklīdz redzam, kādas ir vīles, tā ir skaidrs," galveno atšķirību starp īsto zīmolu un viltojumu raksturo etiķetes eksperte.
Viņa stāsta, ka zīmola lietas savas kvalitātes dēļ kalpo visu mūžu. Savukārt tas, kurš rada viltojumu, parasti to dara ļoti vienkāršoti un primitīvā manierē, lai priekšmets labi izskatītos tikai no attāluma.
"Etiķete nevar noteikt cilvēkam pirkt tērpu - vai viņš pērk lētāku vai dārgāku. Tas nav viennozīmīgs jautājums. Te ir jāsadala pēc tā, kādā profesijā cilvēks strādā, kā viņam ir jāizskatās, kādi ir noteikumi darbā," raksturo Strautmane.
Eksperte stāsta, ka etiķetei nav tik liela nozīme viltota apģērba izvēlē: "Ja no etiķetes kā tādas [skatās] - katrs valkā to, ko viņš valkā. Viņš ir pieklājīgs, tīrs, viņš neož pēc sviedriem un kaut kādām citādākām smakām."
Tomēr ir situācijas un vides, kurās viltotu preču valkāšana ir rūpīgi jāizvērtē. Viena no tām ir biznesa vide, ko Strautmane dēvē par "dārgo biznesu", kur ir savi noteikumi, kas paredz valkāt tikai zīmola apģērbu.