"Šķiet, ka mans ķermenis tiek izmantots kā soda instruments." Stāsts par jaunieti, kura likuma dēļ abortu veica viesnīcas numurā

Amerikas Savienotajās Valstīs pēc sprieduma atcelšanas neskaitāmi cilvēki ir kļuvuši par likuma pārkāpšanas "ekspertiem". Lai gan tablešu lietošana aborta izraisīšanā var būt medicīniski droša, taču tas nebūt nav droši juridiski.

"J" apņēmība pārtraukt grūtniecību bija nesatricināma, pat pēc tam, kad viņa uzzināja, ka viņai ir paaugstināts dzīvībai bīstams ārpusdzemdes grūtniecības risks.

"Tas, ko daru tagad, manam ķermenim radīs daudz traumu, piemēram, asiņošanu, un es tik un tā nonākšu slimnīcā un tur kādam būs par to jārūpējas," skaidro "J". Sieviete zina, ka šādi stāsti tuvākajā nākotnē vairs nebūs retums, varbūt pat tagad jau vairs nav. 

"Tas man liek  justies kā ļoti sūdīgai statistikas daļai," sacīja "J". "Es to negribēju. Es negribēju veikt abortu sasodītajā "Hampton Inn" [viesnīcā]."

"J", kura plānoja vasaru pavadīt kopā ar vecākiem naudas taupīšanas nolūkos, sacīja, ka viņa tikko bija pārcēlusies uz Arizonu, kad Augstākā tiesa atcēla spriedumu. Sieviete vēl nebija pamanījusi to, ka viņas mēnešreizes kavējas. Dienu pēc sprieduma viņa pēkšņi sāka justies ļoti slikti.

"Es izvēmos pa visu sava tēva mašīnu. Es sapratu: tā nav laba zīme," viņa rūgti iesmējās.

Grūtniecības tests parādīja divas rozā svītriņas.

"Manī stundu valdīja apjukums. Es, iespējams, 45 minūtes biju dušā, vienkārši sēdēju, jo nevarēju neko saprast," sacīja "J". "Un tad es turēju rokās šo grūtniecības testu un neticīgi lūkojos uz to. Absolūtā neticībā."

"J" nekad nav vēlējusies bērnus. Tā vietā viņa sevi vairāk redz kā  "foršo tanti" citiem bērniem.

Viņas attiecības ar vecākiem jau sen ir saspīlētas. Kad "J" mācījās vidusskolā, viņi uzzināja, ka viņai ir romantiskas attiecības ar kādu meiteni, tādēļ meitai gadu vajadzēja mācīties mājās. "J" zināja, ka vecāki nekad neatbalstīs abortu, kā arī meitene uztraucās par to, ka vecāki varētu no viņas atteikties.

Nākamās dienas rītā viņa apsēdās uz gultas un cītīgi veidoja sarakstu ar tiem cilvēkiem un klīnikām, kas, viņasprāt, varētu palīdzēt. Meitene pēc katra zvana ar sarkanu pildspalvu nosvītroja jaunu vārdu.

"Katra reize, nosvītrojot šos vārdus un klīnikas, bija tik sirdi plosoša. Un tad man vajadzēja sevi uzmundrināt: "Labi, šis nākamais tālruņa zvans, iespējams, viņi to darīs!" Un tad atkal sastapos ar: "Nē, atvainojiet. Mēs jums nepalīdzēsim. Tieciet galā pati."

Viena organizācija "J" sarakstā izrādījās krīzes grūtniecības centrs, kas ir viena no tūkstošiem pretabortu iestāžu, kuru mērķis ir pārliecināt cilvēkus turpināt grūtniecību. Centrs centies viņu pārliecināt apmeklēt to klātienē, izrunāt savas "opcijas" un dzirdēt embrija "sirdspukstus". ("J" šķiet, ka tajā laikā viņa stāvoklī bija apmēram piecas nedēļas. Šajā grūtniecības posmā embrijam sirds vēl nav attīstījusies.)

"Tas man lika viņiem just līdzi, vairāk nekā sev pašai," sacīja "J". "Žēl, ka viņi jūt tiesības mainīt kāda cilvēka domas ikreiz, kad viņi atrodas krīzes situācijā, un žēl, ka viņiem ir iespēja spriest par kāda cilvēka izvēli. Es nevaru iedomāties, ka varētu piedalīties šādās sarunās un joprojām domāt, ka rīkojos pareizi."

"J" piezvanīja uz uzticības tālruni. Sieviete viņai teica: "Es to nedrīkstu teikt, bet labākais risinājums ir pasūtīt [tabletes] internetā." To viņa arī izdarīja.

Pakalpojums "Aid Access", ko izveidojis nīderlandiešu ārsts, kurš apņēmies veikt abortus valstīs, kurās tas nav atļauts, visticamāk, ir galvenais abortu izraisošu tablešu piegādātājs ASV. Viņa preces maksā aptuveni 110 eiro, taču cena nav stingri noteikta. Tomēr piegāde var ilgt vienu līdz trīs nedēļas.

"J" negribēja tik ilgi gaidīt:

"Es nedomāju, ka varētu sēdēt divas nedēļas un vienkārši gaidīt, un likt tam iekšā augt," sacīja "J". "Tas liktos pārāk reāli, un es ļoti baidītos tikt pieķerta. Un es zinu, ja mani pieķertu, vecāki reaģētu emocionāli."

Tomēr jaunā sieviete vietnē ar nosaukumu "Plan C" atrada tabletes, kas varētu tikt piegādātas dažu dienu laikā. Ar piegādi tās maksāja gandrīz 290 eiro. Viņai bija aptuveni 400 eiro lieli ietaupījumi, taču bijušais draugs piekrita samaksāt par abortu. 

Viņi pasūtīja tabletes uz bijušā drauga dzīvesvietu, kas atrodas štatā, kur aborts nav aizliegts. Pēc tam vīrietis lidoja uz Arizonu un satikās ar "J", kura saviem vecākiem sameloja, ka apciemos draugu. Pēc tam viņi divatā devās uz viesnīcu, lai veiktu abortu.

Tomēr plāns neizdevās, jo pasūtītās tabletes pa ceļam pazuda. Tā kā "J" nezināja, ko darīt tālāk, viņas bijušais draugs pārliecināja doties pārbaudēs uz veselības centru. Tur viņa uzzināja, ka pastāv liela iespējamība, ka grūtniecība būs ārpusdzemdes. 

Pakalpojumu sniedzēji viņai iedeva uzticības tālruņa numuru, uz kuru zvanīt, ja aborta laikā kaut kas noietu greizi. Turklāt viņi meiteni arī brīdināja: "Mēs atrodamies šajā ļoti dīvainajā vidusceļā, tāpēc, ja mēs jums sniegsim padomu vai liksim kaut ko darīt, jūs un mēs varam tikt pakļauti riskam. Tāpēc ir jāzvana uz šo anonīmo uzticības tālruni. Nezvaniet mums." 

"Es nedomāju, ka cilvēki saprot, ko tas patiesībā nodara," "J" komentē tiesas lēmumu. "Es pat nevaru saņemt atbildes uz jautājumiem, jo ​​juridiski tas var novest mani vai viņus pie nepatikšanām?" Viņa sāka klusi raudāt: "Atvainojiet."

Abortu aizliegumi parasti ir vērsti uz pakalpojumu sniedzēju sodīšanu. Pretabortu aktīvisti uzstāj, ka viņus interesē tikai cilvēki, kas piedāvā abortus, nevis tie, kas tos vēlas. Taču tagad neskaidrība par to, kas ir likumīgs un kas nav, ar katru dienu tikai pieaug, jo nav garantijas, ka grūtnieces nenonāks tiesībaizsargājošo iestāžu redzeslokā.

"J" bijušais draugs saprata, ka tabletes kļūdas dēļ nosūtītas kaimiņam. Sieviete svētdien viesnīcā iedzēra pirmo tableti. Divdesmit četras stundas vēlāk iedzēra vēl četras. Pēc tam viņai palika slikta dūša.

"Es gribu kaut kur aiziet un ar kādu aprunāties, lai man izskaidro, kā tas manam ķermenim būs," "J" sacīja divas dienas pēc tam, kad uzzināja, ka ir stāvoklī. "Šobrīd nešķiet, ka tas ir risinājums, un tas patiešām ir biedējoši. Šķiet, ka visi ir pret mani, sakot: "Nu, jūs pati radījāt šādu situāciju, tāpēc labāk izdomājiet, kā jūs to izlabosiet, vai sadzīvojiet ar sekām."

"Šķiet, ka mans ķermenis tiek izmantots kā soda instruments," saka sieviete.

"Tualetē redzēt asins recekļus un pēc tam vienkārši tos aizskalot kā beigtu zelta zivtiņu bija nedaudz satraucoši," viņa stāsta. "Man bija grūti tualetē noraut ūdeni. Tāpat man vajadzēja kādu brīdi pasēdēt dušā un nedaudz paraudāt."

Aborta veikšanas laikā "J" jutās vainīga. Viņa prātoja: "Ko darīt, ja tas ir nepareizais lēmums? Ko darīt, ja konservatīvajiem ir taisnība — cilvēks rodas līdz ar ieņemšanas brīdi?" Tomēr vēlāk viņa pasmējās par savām domām.

Asiņošana un krampji pamazām beidzās, un viņai šķita, ka grūtniecība tomēr nav ārpusdzemdes, jo viņa nepiedzīvoja nevienu no simptomiem, par kuriem iepriekš tika brīdināta. Lai par to pārliecinātos, "J" ir ieplānota vizīte pie ārsta.

Jaunietei ir grūtības ar finansēm. Veicot abortu, viņa iztērēja visus savus ietaupījumus. Par lidmašīnas biļetēm, viesnīcām, tabletēm, veselības pārbaudēm un pārtiku sieviete kopā ar bijušo draugu iztērēja gandrīz 1900 eiro.

Tomēr viņa nenožēlo savu izvēli: "Lai arī visu šo laiku mainījās manas emocijas, es joprojām zinu, ka šī nebija tā nākotne vai dzīve, kādu es sev vēlētos."

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!