Covid-19 pieaugošās saslimstības ierobežošanai varētu paplašināt masku lietošanu sabiedriskās vietās, kā arī, iespējams, varētu tikt ietekmēti masveida pasākumi, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Covid-19 saslimstības ierobežošanai varētu paplašināt masku lietošanu sabiedriskās vietās
Viņš atzīmēja, ka šajā vasaras sezonā Covid-19 saslimstības vilnis sākās par trim četrām nedēļām agrāk, līdz ar to, ja saslimstības kāpums turpināsies līdzīgi kā pagājušajā gadā, tad saslimstības maksimumu varētu sasniegt ap oktobra beigām.
Perevoščikovs skaidroja, ka Covid-19 omikrona varianta inficētiem cilvēkiem novērojamas klepus, iesnas, temperatūra. Smagākos gadījumos novērojama arī pneimonija, taču tā omikrona gadījumā ir ārkārtīgi reta, kas palīdz slimnīcām kontrolēt situāciju, jo pacientu pieplūdums nav tik liels, kā tas bija ar iepriekšējiem vīrusa variantiem.
"Patlaban katram ceturtajam ir pierādīta omikrona klātbūtne. No četriem cilvēkiem, kuriem ir izteikti šie simptomi, vismaz viens ir inficēts ar Covid-19," sacīja eksperts.
Vienlaikus viņš piebilda, ka imunitāte pēc pārslimošanas vai vakcinācijas pret Covid-19 nav mūžīga. Nereti 16-17% inficēto ir tie, kas vienreiz jau bijuši inficēti vai vakcinēti.
Viņš norādīja, ka Covid-19 omikrona varianta izplatības apstākļos primāri ir jāpasargā riska grupas, kurām arī rekomendē vakcīnas pret Covid-19 ceturto devu. Tāpat to var darīt, valkājot maskas, kā arī nedodoties ikdienas gaitās ar saslimšanas simptomiem arī tad, ja tie ir pavisam viegli.
Savukārt, vērtējot iepriekšējās neveiksmes, Perevoščikovs atzina, ka šo divarpus gadu laikā kopš Covid-19 sākuma aizvien lielai daļai iedzīvotāju nav izdevies ieskaidrot, kādēļ jāvalkā maskas un respiratori. Pēc viņa paustā, cilvēki aizvien uzskata, ka maskas domātas, lai viņus neinficētu, un tādēļ tās nestrādā, bet patiesībā tas ir līdzeklis, kas palīdz neinficēt citus.