Apkopojums ⟩ Pieminekļu demontāža un plāns Covid-19 izplatības ierobežošanai. Par ko lēma valdība?

Latvijā ir 26 232 hektārus lielas vēsturisko kūdras ieguves vietu platības, kam nepieciešama rekultivācija.

Pārtraucot iegūt un izmantot enerģētisko kūdru, visvairāk darbinieku tiks ietekmēti Latgalē un Pierīgā, taču Pierīgā un Rīgā saistībā ar lielāku ekonomisko aktivitāti un zemāku bezdarba līmeni ir paredzama mazāka ietekme nekā pārējos reģionos.

Papildus tieši ietekmētajām darbavietām saistībā ar enerģētiskās kūdras izmantošanas pārtraukšanu, to ietekme būs manāma visā kūdras produktu vērtību ķēdē. Tāpat var tikt ietekmētas vietējo un starptautisko pārvadājumu, degvielas izplatīšanas, iepakojuma un koka palešu ražošanas, remonta, apdrošināšanas un grāmatvedības nozares. Kūdras nozarē vidēji ir 1934 nodarbināto darbavietas.

Kopumā ekonomikas pārkārtošanās radīs ietekmi uz 1875 darbavietām.

Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna apstiprināšana ļaus nodrošināt Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma piesaisti 184 237 327 eiro apmērā.

VARAM norāda, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai saņemtu šī fonda finansējumu, bija nepieciešams izstrādāt šādu plānu un apstiprināt to Eiropas Komisijā. Ja Ministru kabinets neapstiprinās Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu, tad Latvija nesaņems minētā fonda finansējumu vairāk nekā 180 miljonus eiro.

Atbalsts ukraiņu bēgļiem

Papildu atbalsta ieviešanu Ukrainas bēgļu izmitināšanai līdz 60 dienām

Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā par vēl vienu primāro atbalstu bēgļu izmitināšanai līdz 60 dienām.

Ministru kabinets pēc iekšlietu ministra Kristapa Eklona (AP) aicinājuma izskatīja šo jautājumu kā pirmo no saskaņotajiem tiesību aktu projektiem, lai to pēc iespējas ātrāk varētu nodot Saeimas komisijai un potenciāli skatīt Saeimas sēdē.

Kā trešdien, 13. jūlijā, pēc valdību veidojošo politisko spēku sadarbības sanāksmes žurnālistiem skaidroja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), grozījumi paredz Rīgas prasītās izmaiņas attiecībā uz mājokļa atbalsta mehānisma sniegšanu. Tajos gadījumos, ja pašvaldības noslodze attiecībā uz bēgļu izmitināšanu ir liela, tad varēs paredzēt, ka izmitināšanas atbalsts no valsts ir 60 dienas.

Grozījumi arī paredz paplašināt pašvaldības kompetences atbalsta sniegšanas jautājumos, kā arī tiesiskās skaidrības nodrošināšanai precizētas arī citas normas.

Likumprojekts paredz regulējuma papildināšanu ar vēl vienu primārā atbalsta veidu - izmitināšanu ar termiņu līdz 60 dienām. Pašvaldība varēs pieņemt lēmumu par attiecīgā Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanu līdz 60 dienām tikai tad, ja attiecīgajā pašvaldībā būs sasniegti 80% no faktiski iespējamā izmitināto Ukrainas civiliedzīvotāju skaita un nebūs iespējams nodrošināt attiecīgā Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanu citā pašvaldībā.

Ja tiks piešķirts atbalsts uz 60 dienām, tad attiecīgais Ukrainas civiliedzīvotājs nevarēs saņemt primāro atbalstu - izmitināšanu līdz 120 dienām. Likumprojektā paredzēts, ka valsts turpina nodrošināt izmitināšanu, bet ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim.

Izdevumus par Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošināto izmitināšanu pašvaldībai segs, ņemot vērā izvēlēto izmitināšanas ilgumu, nepārsniedzot Ministru kabineta noteikto maksimālo apmēru.

Pašvaldība nevarēs pieņemt lēmumu par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu līdz 60 dienām attiecībā uz tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri būs izmitināti līdz šajā likumprojektā paredzēto grozījumu spēkā stāšanas dienai. Šāds nosacījums tiks noteikts, lai tiktu liegts pārvietot Ukrainas civiliedzīvotājus no lētākām uz dārgākām izmitināšanas vietām.

Piešķir 8470 eiro Ukrainas bēgļu atbalsta bezmaksas informatīvā tālruņa uzturēšanai

Valdība piešķīra 8470 eiro Sabiedrības integrācijas fondam Ukrainas bēgļu atbalsta bezmaksas informatīvajam tālruņa izdevumu segšanai.

Nauda paredzēta par tālruņa darbības nodrošināšanu laikā no 1. augusta līdz 31. decembrim.

"Līdz šim informatīvā tālruņa nodrošināšana ir apliecinājusi tā nozīmīgumu atbalsta sniegšanā Ukrainas civiliedzīvotājiem, jo vienuviet tiek nodrošināta informācija par visas valsts teritorijā pieejamo palīdzību ukraiņiem.

Šis ir nozīmīgs informatīvais kanāls, ar kura starpniecību tiek sniegta pārbaudīta informācija, tāpēc ir svarīgi to nodrošināt arī turpmāk," norāda iekšlietu ministrs Kristaps Eklons.

Informatīvā tālruņa darbība tiek nodrošināta 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā. Atbildes tiek sniegtas latviešu, krievu, ukraiņu un angļu valodā. No tā darbības sākšanas 2022.gada 2.martā līdz jūlija sākumam bija saņemti jau vairāk nekā 35 000 unikālie zvani. Vislielākais zvanu skaits tika saņemts pirmajā darbības mēnesī - martā uz to zvanīts 12 951 reizi. Kopš aprīļa uz to zvanīts vidēji 350 reizes dienā jeb vidēji 6840 reizes mēnesī.

Personas, kuras zvanījušas uz informatīvo tālruni, ir gan Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri atrodas gan Latvijā, gan arī ārzemēs.

Iekšlietu ministrija norāda, ka tālrunis ir guvis atpazīstamību arī ārpus Latvijas robežām, un to uzskatāmi parāda statistiskie dati - vidēji 25% no saņemtajiem zvaniem ir no personām, kuras sākušas bēgļu gaitas un atrodas ārpus Latvijas, piemēram, Ukrainā, Polijā, Lietuvā vai Krievijā.

Informatīvais tālrunis sniedz informāciju par aktualitātēm, izmaiņām tiesiskajā regulējumā, sociālo pabalstu piešķiršanas kārtību un apjomu, darba tiesiskajām attiecībām, iespējām saņemt psihoemocionālu palīdzību, kā arī par latviešu valodas kursu pieejamību, mājokļa jautājumiem.

Covid-19

Atbalsta VM izstrādāto plānu Covid-19 saslimstības izplatības ierobežošanai rudenī

Ministru kabinets atbalstīja Veselības ministrijas (VM) izstrādāto plānu par veselības aprūpes nozares gatavību iespējamai Covid-19 izplatības mazināšanai rudenī.

Kā skaidroja ministrijā, pamatojoties uz Eiropas Slimību un profilakses centra prognozēm un iepriekšējo pieredzi, paredzēti trīs reālākie iespējamie Covid-19 infekcijas izplatības scenāriji, sākot no sezonālas inficēšanās, kas raksturīgs omikrona paveidam - līdz pat nekontrolējamai slimības izplatībai ar būtisku apdraudējumu sabiedrībai un veselības nozarei, kas raksturīgs delta paveidam.

Katram scenārijam plānoti atbilstošie pasākumi - veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana, testēšana, vakcinācija, kontaktpersonu apzināšana, mājas karantīnas nepieciešamība un drošības pasākumu ieviešana.

Piemēram, vieglākā scenārija gadījumā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība nebūs būtiski traucēta, saslimušo pacientu ārstēšanā un uzraudzībā pamatā norisināsies pie ģimenes ārstiem. Skrīninga testēšanu veiks riska grupām un augsta slimības izplatības riska vietās un citviet.

Atbilstoši epidemioloģiskajiem scenārijiem izveidoti arī vairāki scenāriji vakcinācijas īstenošanai, sākot no vajadzības vakcinēt tikai riska grupas un beidzot ar plašas sabiedrības vakcināciju, ja notiks saskarsme ar jauniem vīrusa paveidiem, pret kuriem līdz šim iegūtā imunitāte nedarbosies.

Piemēram, vieglākajā scenārijā vakcināciju plānots īstenot ģimenes ārstu praksēs un ārstniecības iestāžu vakcinācijas kabinetos, sasniedzot līdz par 65 000 vakcinācijas faktu nedēļā. Savukārt intensīvas slimības izplatības gadījumā vakcināciju plānots izvērst līdz pat 100 000 vakcinācijas faktu nedēļā, iesaistot visas ārstniecības iestādes un atverot vakcinācijas centrus.

Lai samazinātu rudenī gaidāmās epidēmijas ietekmi un nepieciešamību pēc drošības pasākumiem, VM rekomendē nozaru ministrijām, kā arī komersantiem un citām organizācijām, savlaicīgi veikt virkni sagatavošanās pasākumu.

Tas nozīmē būt gataviem plašai sejas masku un respiratoru lietošanas ieviešanai, ja tas būs nepieciešams, darbinieku un klientu testēšanai, telpu vēdināšanai.

Savukārt, ja iestāsies kāds no smagākajiem scenārijiem, arī attālinātajam darbam un plašai attālināto pakalpojumu sniegšanai, kur tas ir iespējams, nozaru atbalsta sniegšanai plašai vakcinācijas uzsākšanai un citiem pasākumiem.

VM norāda, ka gan pasaulē, gan arī Latvijā Covid-19 infekcijas izplatība turpinās, tādēļ neatkarīgi no scenārijiem, paredzēts turpināt Covid-19 testēšanu un veikt epidemioloģisko izmeklēšanu, turpināt Covid-19 pacientu ārstēšanu un rehabilitāciju, nodrošināt individuālās aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu pieejamību. Tāpat tiek turpināta pozitīvo testu sekvencēšana un notekūdeņu monitorings.

Paredzēts, ka senioru un riska grupu vakcinēšana pret Covid-19 tiks sākta jau no septembra.

Piešķir sešus miljonus eiro Covid-19 vakcinācijas plānā iekļauto pasākumu īstenošanai

Valdība lēma piešķirt sešus miljonus eiro Covid-19 vakcinācijas plānā iekļauto pasākumu īstenošanai.

Veselības ministrijas (VM) vērtējumā nepieciešams turpināt 2022. gadā sākto pasākumu īstenošanu arī otrajā pusgadā, ņemot vērā, ka pēdējās nedēļas atkal sāk pamazām pieaugt saslimstības rādītāji un divu nedēļu Covid-19 kumulatīvais rādītājs Latvijā palielinājies no 146,2 līdz 151,7 uz 100 000 iedzīvotāju.

Paredzēts, ka finansējumu, kas nepārsniedz 6,16 miljonus eiro, piešķirs Nacionālajam veselības dienestam atbalsta vakcīnu iegādei, loģistikai ievadei, vakcinācijas procesa infrastruktūras uzturēšanai, mobilās izbraukuma vakcinācijas nodrošināšanai un atbalsta vakcinācijas procesa organizēšanai, vakcinācijas informācijas tehnoloģijas sistēmas tehniskajam atbalstam un uzturēšanai, komunikācijas pasākumiem un iedzīvotāju informēšanai, zvanu un klientu apkalpošanas centra "8989" darbības nodrošināšanai, kā arī digitālo Covid-19 sertifikātu uzturēšanai.

Savukārt finansējumu 80 345 eiro apmērā piešķirs Slimību profilakses un kontroles centram, lai nodrošinātu Covid-19 analīžu datus.

Tikmēr VM Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumiem rezervētā finansējuma ietaupījums - ap 33 miljonu eiro - nepieciešams, lai segtu pilnībā izmaksas par 2022.gada pirmo pusgadu.

Piešķir 48 miljonus eiro ar Covid-19 saistīto izdevumu segšanai VM

Valdība lēma piešķirt Veselības ministrijai (VM) 48 miljonus eiro, lai segtu 2022. gada faktiskos izdevumus, kas radušies saistībā ar Covid-19 infekcijas uzliesmojumu.

No minētās summas VM rīkojuma projekts paredz piešķirt 35,8 miljonus eiro par 2022. gada pirmo ceturksni.

Paredzēts, ka 29 miljoni eiro nepieciešami laboratorisko izmeklējumu veikšanai, seši miljoni eiro - sekundārajiem ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem personām ar aktīvu apstiprinātu Covid-19 infekciju, epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai kontaktpersonas medicīniskās novērošanas periodā un riska maksājumam sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem.

Četri miljoni eiro atvēlēti ārstēšanai, subakūtajai medicīniskajai rehabilitācijai, divi miljoni eiro - ģimenes ārstu mājas vizītēm un ģimenes ārstu attālināti sniegtajām konsultācijām.

Tāpat 70 234 eiro nepieciešami pacientu nogādāšanai no stacionārās ārstniecības iestādes uz mājām, pulsa oksimetra nomai un ceļa izdevumiem par pulsa oksimetra piegādi, 42 396 eiro - ārstniecības iestādes personāla psihoemocionālā atbalsta nodrošināšanai un konsultatīvā tālruņa darbības nodrošināšanai pusaudžiem psihoemocionālā atbalsta saņemšanai.

Tāpat valdība lēma piešķirt VM finansējumu 12 miljonu eiro apmērā, lai segtu faktiskos izdevumus, kas radušies saistībā ar Covid-19 infekcijas uzliesmojumu un seku novēršanu 2022. gada aprīlī.

Drošība

Latvijas-Baltkrievijas robežas sargāšana

Valdība Iekšlietu ministrijai (IeM) piešķīra 111 356 eiro, lai segtu izdevumus par Latvijas-Baltkrievijas robežas sargāšanu.

Finansējums paredzēts Valsts policijai 17 105 eiro apmērā, Valsts robežsardzei - 62 412 eiro, Valsts robežsardzes koledžai - 560 eiro, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei - 21 188 eiro, kā arī Valsts drošības dienestam - 3228 eiro.

Izdevumi ir par šī gada maiju un ir saistīti ar IeM padotības iestādēs nodarbināto samaksu par virsstundu darbu, piemaksām par dienesta pienākumu izpildi nakts laikā, par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos, personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, komandējumiem, ēdināšanu, pārtiku un citiem izdevumiem, kā arī patvēruma meklētāju uztura un dienas naudai paredzētajiem izdevumiem.

Tāpat nauda piešķirta, lai kompensētu vidējās izpeļņas pieaugumu, kas rodas, nosakot samaksu par virsstundu darbu un piemaksām

Krievijas sāktā kara dēļ Valsts drošības dienestam piešķir 432 000 eiro

Valdība atbalstīja 432 678 eiro piešķiršanu Valsts drošības dienestam (VDD), lai segtu izdevumus, kas saistīti ar paaugstinātu darba intensitāti un amatpersonu noslodzi, Krievijai izraisot bruņoto konfliktu Ukrainā.

Naudu piešķirta no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram.

Detalizēts skaidrojums par naudas nepieciešamību nav pieejams, jo VDD ir viena no trīs valsts drošības iestādēm, un to finansējuma jautājumi nav plašākai publikai pieejami.

Izglītība

Ukraiņu bērnu mācības tikai valsts un ukraiņu valodā

Valdība noteikusi, ka nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem izglītība Latvijā būs jāapgūst latviešu valodā vai mazākumtautību izglītības programmā, kas tiek īstenota ukraiņu valodā.

Mācības valsts valodā vai ukraiņu valodā būs jānodrošina visiem nepilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, sākot no pirmsskolas izglītības vecuma.

Ministru kabineta ieskatā minētie grozījumi likumā ir atbalstāmi, lai nepilngadīgie Ukrainas civiliedzīvotāji varētu turpmāk veiksmīgi iekļauties Latvijas izglītības sistēmā un sabiedrībā kopumā.

Valdība piekrīt tiesībsarga paustajam viedoklim, ka bērniem, kas bijuši pakļauti militāra konflikta ietekmei, ir sevišķi svarīgi nodrošināt atgriešanos stabilā mācību procesā, jo paredzama ikdiena un rutīnas sajūta palīdz bērniem ātrāk atgūties no pārdzīvotās traumatiskās pieredzes.

Taču vienlaikus jau agrīna Ukrainas nepilngadīgā civiliedzīvotāja integrēšana Latvijas sabiedrībā, tostarp izglītības nodrošināšana valsts valodā, radīšot ilgtermiņa pozitīvu ietekmi bērnam, lai veiksmīgi integrētos ne vien vienaudžu vidū, bet arī izglītības sistēmā, sabiedriskajās un pilsoniskajās aktivitātēs.

Saprotot, ka lingvistiskā barjera ir vienlīdz liels izaicinājums kā izglītības programmās valsts valodā, tā arī mazākumtautību izglītības programmās, kā arī saprotot mērķi - nodrošināt kvalitatīva izglītības ieguves procesa organizāciju Ukrainas civiliedzīvotājiem- , valdība identificē, ka Ukrainas bērnu labākajās interesēs ir saņemt izglītību valsts valodā, vienlaikus nodrošinot intensīvus atbalsta pasākumus lingvistisko izaicinājumu pārvarēšanai.

Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz 2022. gada 11. jūliju Latvijas izglītības iestādēs kopā ir reģistrēti 3822 Ukrainas civiliedzīvotāji, tajā skaitā mazākumtautību izglītības programmās ir reģistrēti 1463 izglītojamie, no tiem pirmsskolā 377, 1.-9. klasē 1086 izglītojamie, tajā skaitā Rīgas Ukraiņu vidusskolā 121 izglītojamais.

Jaunu skolotāju sagatavošanai papildus piešķir vairāk nekā 930 000 eiro

Valdība piešķīrusi papildu finansējumu 938 627 eiro apmērā, kuru sadalīs starp Latvijas Universitāti (LU), Daugavpils Universitāti (DU) un Liepājas Universitāti (LiepU), lai sniegtu atbalstu studiju programmai skolotāju sagatavošanai.

Projekta mērķis ir sniegt atbalstu darba vidē balstītai studiju programmai skolotāju sagatavošanai.

Lai sniegtu atbalstu studiju programmas komunikācijas un aprobācijas pasākumiem, 2022./2023. akadēmiskajam gadam papildus tiks piešķirts 938 627 eiro finansējums.

No plānotā finansējuma 31 000 eiro plānots izmaksāt pakalpojumu izmaksas komunikācijas radošās stratēģijas izstrādei un mediju kampaņai. Mediju kampaņu plānots veidot, lai nodrošinātu plašāku studējošo piesaisti.

60 000 eiro plānots izmaksāt vasaras mācību nodrošināšanai, kas norisināsies trīs nedēļas. 370 194 eiro plānots izmaksāt personāla atalgojuma izmaksām, savukārt 33 950 plāno izmaksāt prakšu vadītāju atalgojuma izmaksām. 4860 eiro apmērā tiks nodrošināti darba braucieni kuratoriem un prakšu vadītājiem. Administratīvajām izmaksām tiek atvēlēti 60 621 eiro.

Mērķstipendiju izmaksāšanai tiek kopumā atvēlēts 378 000 eiro finansējums.

Piešķirtais finansējums tiek sadalīts starp LU, DU un LiepU. LU saņem kopumā papildu finansējumu 892 065 eiro apmērā, DU 19 420 eiro, bet LiepU - 27 140 eiro apmērā.

Padomju un nacistisko režīmu slavinošu pieminekļu demontāžas termiņš

Pašvaldībām būs jāinformē VARAM par padomju un nacistisko režīmu slavinošu pieminekļu demontāžas termiņu, šodien preses konferencē pēc valdības sēdes informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Toms Artūrs Plešs (AP).

Viņš norādīja, ka VARAM vērsīsies pie visām pašvaldībām, kurās ir identificēti padomju un nacistisko režīmu slavinošu pieminekļi, un tām būs jāiesniedz konkrēts laika termiņš, līdz kuram tās plāno šos pieminekļus demontēt.

"Mēs kontrolēsim to, kā pašvaldības ievēros likumu, kā mēs to darām vienmēr ministrijas uzraudzības ietvaros," sacīja ministrs.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras priekšmetu aprites daļas vadītājs Jānis Asaris skaidroja, ka pieminekļu demontāžai droši vien būšot finansiāls atbalsts pašvaldībām, taču tā apjomu pašlaik nevarot pateikt, jo par to vēl nav lemts.

Viņš piebilda, ka demontējamo padomju un nacistisko režīmu slavinošu pieminekļu skaits ir daudz lielāks, nekā patlaban iekļauts sarakstā. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde kopā ar Latvijas Okupācijas muzeju un biedrību "Latvijas Mākslinieku savienība" ir izvērtējusi 162 objektus, taču tā esot tikai daļa no līdz šim apzinātajām padomju un nacistisko režīmu slavinošajām piemiņas vietām.

Kā ziņots, valdība atbalstīja 69 padomju un nacistisko režīmu slavinošu pieminekļu, piemiņas zīmju, piemiņas vietu un citu objektu demontāžu.