To nosaka Labklājības ministrijas sagatavotais likumprojekts "Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums", kas ceturtdien, 14. jūlijā, pieņemts valdības sēdē. Par to vēl ir jālemj un jānobalso Saeimai.
Cilvēku ar invaliditāti ikdiena kļūs ērtāka. Proti, ja personai ir ierobežota kāda no sensorajām spējām, preci vai pakalpojumu varēs lietot, izmantojot citu sensoro kanālu (vizuāla, audio, runas, taustes vadība).
Piemēram, bankomātam, biļešu automātam vai rindas kārtas numuriņu mašīnām tiks nodrošināta teksta-runas tehnoloģija (informācija vienlaicīgi nodrošināta gan teksta, gan audio formātā), iespēja palielināt burtus un nodrošināti krāsu kontrasti (nepieciešams cilvēkiem ar pasliktinātu redzi), ierīce ļaus lietot palīgtehnoloģijas, t.sk. ievietot personiskās austiņas (svarīgi cilvēkiem, kam pasliktināta dzirde), ierīces augstums būs piemērots cilvēkiem riteņkrēslā, ierīcei būs jānodrošina iespēja pagarināt transakcijas laiku (nepieciešams cilvēkiem ar uztveres grūtībām vai garīga rakstura traucējumiem) un tā brīdinās lietotāju, izmantojot vairāk nekā vienu sensoro kanālu (t.i. gan audio, gan teksta veidā).
Tāpat ierīces būs jāprojektē tā, lai tās neizraisītu gaismjutīguma lēkmes (nepieciešams cilvēkiem ar epilepsiju, autismu). Ieguvums no šādām ierīcēm būs ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti. Piemēram, cilvēkam, kas mēģina dzirdēt ceļošanas informāciju trokšņainā dzelzceļa stacijā, vai izņem naudu no bankomāta saulainā dienā, vai iespēja cilvēkam ar sliktu redzi displejā palielināt tekstu.