"Pārmaiņas lēnām piepildās." Linda Mūrniece septiņstāvu viesnīcu nomainījusi pret "namiņu ar sirdi" (15)

Viesnīcas "Roma" īpašniece norāda, ka pārmaiņas lēnām piepildās.

"Namiņš it kā ir gatavs, darbs apkārtnē dzen darbu un sajūta, ka līdz galam gatavs viss nebūs nekad. Un noteikti būs jaunas idejas. Kas zina, varbūt būs taisnība tiem, kas teica - pie viena namiņa neapstāšos un ar laiku saimniekošu lielā saimniecībā.

Šodien gaidām atkal ciemos draugus, un tā visu vasaru. Bet kaut kad pienāks tā diena, kad Namiņš vērs durvis svešiniekiem. Un es pati klāšu gultas, mazgāšu veļu un rūpēšos par visu. Patīk man tā domāt," raksta Mūrniece.

"Apollo.lv" jau ziņoja, ka viesnīcu un restorānu ēku īpašnieki Rīgā ir spiesti pārdot savus īpašumus, jo nonākuši izmisumā, - skaidro slēgtās un pārdošanā izliktās viesnīcas "Roma" vadītāja Linda Mūrniece. Interesi par šo īpašumu iegādi izrādot Lietuvas un Igaunijas investori, vēsta raidījums TV3 Ziņas.

"Laikam Rīgā nav šobrīd viesnīcas vai apartamentu īres namu, kas nav izlikti pārdošanā," situāciju vērtē Linda Mūrniece. Viņas rīcībā esošā informācija liecinot, ka latviešiem piederošos īpašumus visbiežāk izpērk kaimiņi – igauņi un lietuvieši.

Arī par viesnīcas "Roma" iegādi vislielākā interese esot no kaimiņvalstu investoru puses.

"Mēs jau divus gadus esam slēgti un joprojām esam pārdošanā. Neviens mūs vēl nav nopircis," informē Mūrniece.

"Mana priekšrocība ir tā, ka viesnīcai īpašnieki ir ārvalstīs, kas maksā uzturēšanas izmaksas un maksā arī nekustamā īpašuma nodokli, ko Rīgas dome – šķiet, vienīgā pilsēta Latvijā, joprojām pilnā apmērā piemēro ēku īpašniekiem," teic viesnīcas vadītāja.

Viesnīcas "Roma" īpašnieki šo nodokli maksājot, lai gan īsti nesaprotot, par ko viņi maksā, jo ieņēmumu nav. Bet tie, kam pašiem pieder viesnīcu vai apartamentu nami, esot lielā izmisumā. Šos nodokļus neesot iespējams samaksāt, ja nav ieņēmumu.

"Cilvēki izmisuma dēļ pārdod savus īpašumus, jo nesagaida nekādu pretimnākšanu.

Turklāt šobrīd situāciju vēl smagāku padara komunālo pakalpojumu rēķini," vērtē viesnīcas pārstāve.

"Viesnīcu un restorānu ēku īpašnieki tiešām ir ļoti lielā izmisumā gan valdības lēmumu, gan izmaksu un citu apstākļu dēļ," skaidro Mūrniece.

Jautāta, vai investori, atšķirībā no esošajiem namu īpašniekiem, tomēr saskata uzņēmējdarbības perspektīvas Rīgā, Mūrniece skaidro: "Viņi saskata lētus īpašumus, kuri šobrīd pārdošanā ir vairumā, turklāt par cenām, kādas agrāk nebija pieejamas."

Viņa atzīst, ka pēc diviem trim gadiem, kad situācija pasaulē būs mainījusies, tiem īpašumiem būs cita pielietošanas kapacitāte un iespējas pelnīt, varbūt arī citos veidos – ne tūrisma nozarē. Tomēr daudzi nevarot atļauties gaidīt, tāpēc īpašuma pārdošana ir vienīgā iespēja.

"Dažiem tā ir izeja. Bet skaidrs, ka tās cenas lielajiem īpašumiem Rīgā šobrīd nav tādas, uz kādām īpašnieki varētu cerēt," piebilst Mūrniece.

No otras puses, uzturēt ēku arī slēgtā veidā esot ļoti dārgi:

"Un ne tikai finansiāli dārgi. Arī emocionāli ir diezgan smagi uzturēt ēku, kura kādreiz bija notikumu epicentrā, bet šobrīd vienkārši lēnā garā mirst."

Viņasprāt, pašreizējie procesi viesnīcu nozarē nākotnē negatīvi iespaidos pakalpojuma kvalitāti.

"Darbinieki, kas ir bijuši profesionāļi, ir aizbraukuši projām no valsts vai mainījuši nodarbošanos, jo loģiski, ka viņiem ir jāuztur ģimenes.

Bet atjaunot kolektīvu, atjaunot visas funkcijas ir ļoti ilgstošs process," rezumē Mūrniece.