ReTV: Palielinājies sūdzību skaits par iespējamu nepamatotu svešvalodas prasīšanu darba sludinājumos

Ražošana, tirdzniecība, darbs ar klientiem, arī gida pakalpojumi un citas jomas - Valsts darba inspekcijā norāda, ka sūdzības par iespējams nepamatotām prasībām darba sludinājumos tiek saņemtas dažādās nozarēs. Pēdējā laikā vairāk tieši par krievu valodas prasīšanu, kā arī par atteikumiem pieņemt darbā, ja neprot noteiktas valodas. Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītāja Evita Leonova-Bērziņa stāsta: "Pirmkārt, mēs uzrunājam darba devēju, to, kas ir iesniedzis darba sludinājumu, skatāmies dokumentāciju, izvērtējam amatu aprakstus, izvērtējam darba pienākumus un tādā veidā nonākam pie secinājuma - prasība valodas zināšanai ir vai nav bijusi pamatota."

Tādu gadījumu, kad prasība nav bijusi pamatota, gan neesot daudz. Ja pārkāpums ir konstatēts un darba devējs to novērš, administratīvo pārkāpumu process noslēdzas vien ar mutvārdu aizrādījumu. Ja darba devējs nevēlas sadarboties, seko naudas sods. Evita Leonova-Bērziņa:

"Administratīvais sods ir no 35 eiro līdz 350 fiziskai personai, juridiskai personai no 70 eiro līdz 1100 eiro."

Arī Tiesībsarga birojā ReTV norāda, ka tendence prasīt svešvalodu zināšanas darba sludinājumos aizvien ir, taču sūdzības par to gan saņem ārkārtīgi reti - divas līdz trīs reizes gadā. Tiesībsarga biroja pārstāvis Edgars Lākutis: “Nereti ir tā, ka tomēr paši pamanām šādas lietas sociālo mediju kontos. Tad arī operatīvi reaģējam. Vēl ir tāds faktors, ka iedzīvotāji nevēršas pie mums ar oficiālu iesniegumu, bet šo informāciju nodod telefoniski vai e-pastā.”

Darba likumā aizliegts darba sludinājumā pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot, ja tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Tiesībsarga birojā piebilst - šīs zināšanas, piemēram, būtu pamatoti prasīt gadījumos, ja attiecīgās valodas skolotājam, tulkam vai uzņēmuma darbiniekam ir jāstrādā ar ārvalstu klientiem, bet nebūtu pamata prasīt, piemēram, pavāram vai kādā citā profesijā, ja darbā saziņa notiek tikai valsts valodā.

"CV-Online Latvia" Personāla atlases nodaļas vadītājs Kaspars Kotāns stāsta: "Es to visu vērtēju no biznesa puses, jo uzskatu, ka mūsu tirgū trīs valodu zināšanas ir ļoti pamatota prasība, ņemot vērā to, ka ļoti daudzi amati ir saistīti ar klientu apkalpošanu."

Kaspars Kotāns gan piekrīt, ne visu darbu veicējiem papildus valodu zināšanas tik tiešām nepieciešamas, bet, runājot par krievu valodu, šobrīd tā vairāk varētu būt vajadzīga komunikācijā ar Ukrainas civiliedzīvotājiem. Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijā uzsver, ja darba devējs norādījis nepieciešamās valodu prasmes, tas nozīmē, ka viņš par to darba ņēmējam ir gatavs arī attiecīgi maksāt.

"Ir daudzas nozares, kurās darba devējs šobrīd saka - jā, man šobrīd ir sadarbība ar konkrētu tirgu, šobrīd vajag tādu valodu. Bet varbūt viņam sagatavošanā vēl ir cita grupa.

Protams, ir jāskatās katrs konkrētais gadījums, cik tas pamatoti vai nē, bet darba devējiem gribu ticēt, ka viņiem nav nepamatotas prasības. Viņi taču saprot, ka katra papildus prasība nozīmē arī piemaksu pie atalgojuma," saka Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Kā atzīst Valsts darba inspekcijā, joprojām aktuāla problēma ir arī darba atalgojuma nenorādīšana sludinājumos. Retāk šādi pārkāpumi novēroti sludinājumu portālos, vairāk - sociālajos medijos.