"Sabiedrība šeit ir mēreni iepuvusi." Režisors Alvis Hermanis izteicies par plānoto valsts aizsardzības dienestu (4)

Sociālajā tīklā "Facebook" Hermanis izteicis domas par plānoto valsts aizsardzības dienestu.

"Izrādās, ka šis ir patiesības mirklis Latvijas valstij un visiem tās iedzīvotājiem, visiem kopā un katram atsevišķi.

Tas, ka tik liela daļa pat latviešu apšauba obligāto militārdienestu, skaidri parāda, ka sabiedrība šeit ir mēreni iepuvusi un viss ir aizgājis greizi.

Izrādās, ka pat liela daļa latvieši šo valsti uztver tikai kā patērētāji. Un tā arī ir Latvijas problēmas būtība - tiek atbalstīta pilnīgi ačgārna pseidoliberālā vērtību sistēma, kur katrs domā tikai par savu nabu, savu personisko labumu un nevis kopējo. Tādai kopienai nākotnes nav, ja nekas nemainīsies.

Man ir četri dēli, un viens no viņiem jau sen dzīvo Igaunijā (mamma igauniete). Pavisam drīz viņam būs jāiet armijā. Tas nozīmē, ka iespējamā kara gadījumā viņš kopā ar visiem pārējiem igauņu vīriešiem dosies karot arī par Latviju Latvijas teritorijā, jo skaidrs, ka Baltijas fronte būs kopēja, kamēr latviešu vīrieši, kā izskatās, emigrēs un no karošanas izvairīsies.

Kā jūs domājat, - ko igauņi un lietuvieši, kuriem obligātais dienests jau sen attiecas uz visiem vīriešiem, domās par mums, latviešiem?

Es uzskatu, ka Krievijas iebrukuma draudu gadījumā mums būtu jācenšas laicīgi nogādāt emigrācijā bērnus un sievietes (izņemot tās, kuras jau iesaistītas dienestā vai zemessardzē), bet visu vecumu vīriešiem būtu jāpaliek šeit un jāaizstāv mūsu zeme. Arī tādiem kā man, kuriem pāri 55 gadiem, gan atradīsies veids, kā palīdzēt.

Ironiskā kārtā Pabriks pārstāv partiju, kuras ūberliberālais elektorāts, spriežot pēc sašutuma sociālajos tīklos, vairumā nav gatavi aizstāvēt mūsu valsts neatkarību. Tas tikai pierāda, ka Pabriku Madridē iespieda kaktā.

Jo visām kaimiņvalstīm, ne tikai ASV, arīdzan pacietība izbeidzās, jo Latvija šobrīd ir neuzticama un nesaprotama valsts, ķēdes vājais posms. Arī man kopš vakardienas tā liekas.

Visšokējošākais - tieši "radošo industriju" ļaudis, spriežot pēc soctīkliem, šķiet, ir vismazāk uzticami. OMD tests uzstādīja baisu diagnozi," secina Hermanis.

"Apollo.lv" jau ziņoja, ka jūnijā Alvis Hermanis ar atklātu vēstuli vērsās pie Latvijas amatpersonām, vaicājot rīcības plānu X stundas gadījumā.

Hermanis vēstuli adresējis Valsts prezidentam Egilam Levitam, premjerministram Krišjānim Kariņam un aizsardzības ministram Artim Pabrikam. Ar publicēto ierakstu dalījušies vairāk nekā 700 cilvēku.

Viņš raksta: "Mani sauc Alvis Hermanis, bet man ir jautājums, kuru gribētu jums uzdot visas Latvijas sabiedrības vārdā. Jo šis ir vissvarīgākais jautājums, kurš šai vēstures brīdī interesē mūs, visus Latvijas iedzīvotājus.

Kāpēc mūsu valsts vadība joprojām nav veikusi nekādu sabiedrības instruktāžu vai devusi jebkādus norādījumus? Ko konkrēti katram no mums darīt X stundas gadījumā?

Atšķirībā no Polijas, Lietuvas un Igaunijas valdībām, mēs joprojām neesam saņēmuši nekādus detalizētus un tehniskus padomus, kā rīkoties pēkšņa Krievijas uzbrukuma situācijā. Mēs saprotam, ka militārie atbildes pasākumi varētu būt kara noslēpums, - lai tā būtu."

Viņš uzsver - ja reiz iedzīvotāji amatpersonām ir uzticējuši valsts vadīšanas atbildību, tiek gaidīts, ka instruēs arī iedzīvotājus, kā konkrēti rīkoties un ko darīt, lai pasargātu sevi un savas ģimenes šādā iespējamas krīzes brīdī.

"Mēs saprotam, ka varianti var būt dažādi - konvencionāls armijas iebrukums, pēkšņs raķešu uzbrukums, vai kodolkara pārsteigums. Pie visiem šiem variantiem cilvēku reakcija būs tikai un vienīgi panika.

Mēs pieņemam, ka panika ir tieši tas, no kā būtu iespējams izvairīties, ja katrs no mums, arī civilajiem, zinātu - kā konkrēti rīkoties un ko pasākt. Kā zināms, 24. februāra rītā tieši panika bija tā, kas paralizēja uz vairākām dienām Ukrainas sabiedrību."

Hermanis vēsta, ka sarunājās ar kādu Lietuvas valsts teātra direktoru, kurš pastāstīja, ka pirms divām nedēļām Lietuvas valsts aizsardzības ministrijā notika visu lielāko iestāžu vadītāju sapulce, kur viņi tika instruēti kā viņu darbiniekiem rīkoties pie dažādiem pēkšņu Krievijas uzbrukumu variantiem.

"Piemēram, visiem tika izstāstīts, ka vislielākā kļūda būtu sēsties savās mašīnās un censties evakuēties, jo tas paralizētu ceļus (tas tikai viens piemērs).

Es saprotu, ka varbūt grūti ir noorganizēt visas tautas kopsapulci, bet jums tomēr vajag izdomāt veidu, kā mūs visus informēt un sagatavot iespējamai situācijai, kuru ukraiņi piedzīvoja, pamostoties kādā jaukā rītā.

Es ceru, ka saprotat - šī vēstule nav nekāda panikas sēšana, bet normāls jautājums, lai pasargātu mūsu bērnus, radiniekus un mūsu vadīto iestāžu darbiniekus," viņš raksta.