Kaļiņingradas pārvaldību vajadzētu pārskatīt starptautiskajai sabiedrībai. Diskusijas par to nav bijušas kopš Otrā pasaules kara beigām, atrodoties vizītē Lietuvā, norādīja lietuviešu izcelsmes bijušais ASV kongresmenis Džons Šimkus.
ASV kongresmenis atgādina par vienošanos, kas paredz Kaļiņingradas statusa izskatīšanu
Viņš norādīja, ka Kaļiņingradas tranzīta jautājums, kas pēdējā laikā nonācis Eiropas Savienības (ES) darba kārtībā, ir jāskata kontekstā ar pēc Otrā pasaules kara notikušo Potsdamas konferenci, kurā panāktās vienošanās paredzēja toreizējās Kēnigsbergas atdošanu Padomju Savienībai.
"Bija vienošanās, kurā teikts, ka pēc 50 gadiem starptautiskajai sabiedrībai ir jāizskata Kaļiņingradas statuss. Es runāju par to.
Domāju, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāsanāk kopā un jāpajautā: "Labi, kā tagad būtu jāpārvalda Kaļiņingrada, kā tā ir jāvada?"
žurnālistiem ceturtdien Lietuvas parlamenta ēkā teica ASV Republikāņu partijas pārstāvis, kurš 24 gadus bija ievēlēts ASV Pārstāvju palātā no Ilinoisas štata.
Vienlaikus viņš atzina, ka jautājumu par Kaļiņingradas statusu būtu grūti atrisināt laikā, kad Krievija ir iebrukusi Ukrainā.
"Nē. Tomēr nav pareizi, ka tas pat netiek izskatīts. Ja no visas sirds un pārliecības tici noteikumos balstītai sistēmai, līgumiem, parakstītiem dokumentiem, un dažas puses to neievēro. Kā var dzīvot mierā un saskaņā? Skaidrs, ka nevar. Jo ir Krievija, kas iebrukusi suverēnā valstī, un nekas neliecina, ka tā grasītos atkāpties," klāstīja 64 gadus vecais politiķis, kurš 2019. gadā paziņoja, ka nekandidēs uz jaunu amata termiņu un kopš pagājušā gada sākuma vairs nav kongresmenis.
Komentējot NATO iespējamo rīcību, Šimkus uzsvēra, ka "agresori saprot tikai spēku".
"Viņi saprot tikai tad, kad visas kārtis ir liktas galdā. Ja atkāpsies, ja starptautiskā politika būs samiernieciska, agresori kāps uz galvas.
Esmu priecīgs par Eiropas kopienas atbildi uz neizprovocēto uzbrukumu Ukrainai," klāstīja bijušais amerikāņu kongresmenis, kura vectēvs no tēva puses bija lietuvietis.
Jau vēstīts, ka jūnija vidū stājās spēkā martā pieņemtās ES sankcijas Krievijas dzelzs, tērauda un melno metālu pārvadājumiem ES teritorijā. 10.jūlijā tam pievienosies cements un alkohols, augustā - ogles un decembrī naftas produkti. Kad spēkā būs visas sankcijas, tām pakļauta būs apmēram puse no Krievijas kravām uz Kaļiņingradas apgabalu.
Saistībā ar sankcijām Lietuva ir aizliegusi tām pakļauto preču tranzītu uz Kaļiņingradas apgabalu.
Krievija uzskata sankcijas par Lietuvas naidīgu rīcību un Kaļiņingradas blokādi. Maskava ir draudējusi ar atbildes pasākumiem Lietuvai, bet līdz šim tie nav konkretizēti.
Pasažieru un pārtikas pārvadājumi nav traucēti, kā arī bez ierobežojumiem turpinās gaisa un jūras satiksme uz Kaļiņingradas apgabalu.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs pagājušajā nedēļā paziņoja, ka uz ES sankcijām Krievijas preču tranzītam caur Lietuvu uz Kaļiņingradas apgabalu ir jāattiecina īpaši noteikumi, lai mazinātu saspīlējumu ar Maskavu.
Kaļiņingradas apgabala teritorija, kuru Lietuvā joprojām saskaņā ar tradīciju dēvē par Karalauču novadu, pirms Otrā pasaules kara bija Austrumprūsijas daļa ar Kēnigsbergas pilsētu. Frontei virzoties uz rietumiem, to ieņēma Sarkanā armija. Jaltas konferencē Padomju Savienība, Amerikas Savienotās Valstis un Lielbritānija noteica Polijas un PSRS robežu aptuveni pa tā dēvēto Kērzona līniju, pieskaitot tagadējo Kaļiņingradas apgabalu Padomju Savienībai, bet nepieņemot nekādu juridisku dokumentu.
Kaļiņingradas jautājums tika izvirzīts arī Potsdamas konferencē. Vēlmi paturēt šo teritoriju Maskava pamatoja ar diviem argumentiem - pirmkārt, ar to, ka Padomju Savienībai nav neaizsalstošu ostu, un, otrkārt, ar to, ka kara laikā PSRS ļoti cietusi. Sabiedrotie Potsdamā būtībā piekrita PSRS prasībām, bet nolēma, ka galīgais lēmums jāpieņem gaidāmajā miera konferencē. Taču Maskava, neko negaidot, inkorporēja šo teritoriju, bet tad sākās Aukstais karš un jautājums palika neatrisināts.