Kalniņš: Valsts aizsardzības dienesta iedarbināšanai jāiegulda līdz 800 miljoniem eiro

Apspriešana un diskusijas par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu Latvijā notikušas jau no gada sākuma, tajās piedaloties arī NBS vadībai, atklāja Kalniņš. Viņš gan pieturas pie viedokļa, ka Latvijas bruņotie spēki jākomplektē uz brīvprātības principa, tomēr jaunās iniciatīvas mērķis ir visaptverošas valsts aizsardzības ietvaros iespējami plašāk apmācīt sabiedrības pilsonisko daļu, lai tā būtu sagatavota militārajā jomā.

Kalniņš piekrīt, ka šāda dienesta ieviešana ir ļoti dārga. Aprēķini liecinot, ka vienreizējs ieguldījums ir no 600 līdz 800 miljoniem eiro, un vēl katru gadu uzturēšanas izdevumiem būtu nepieciešami ap 120 miljoniem eiro.

"Šāds finansējums nepieciešams, ja ir vēlme sākt šo projektu, nodrošinot ekipējumu, infrastruktūru, munīciju, atlīdzību," pauda NBS komandieris.

Kalniņš norādīja, ka, domājot par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu Latvijā, pētīta dažādu valstu pieredze, no kā varētu kaut ko aizgūt, taču 100% apmērā nevienas valsts ieviestie principi Latvijā nav pārņemami.

Jau ziņots, ka, saskaņā ar Aizsardzības ministrijas (AM) plānu, valsts aizsardzības dienests pakāpeniski tiks ieviests piecu gadu laikā. No 2023.gada 1.janvāra norisināsies pirmais ieviešanas posms, kuram varēs pieteikties brīvprātīgi.

Pirmajā gadā varētu tikt iesaukti apmēram 1000 cilvēku.

Iesaukums tiek plānots divas reizes gadā - 1.janvārī un 1.jūlijā. Tāpat būs iespējams izvēlēties dienestu no četriem veidiem. Varēs iekļauties valsts aizsardzības dienestā vai arī noslēgt piecu gadu ilgu dienestu Zemessardzē (20 dienas gadā). Tāpat būs pieejams vada komandiera kurss augstskolā, kā arī alternatīvais - Iekšlietu ministrijas, Veselības, Labklājības ministrijas - dienests.

Paredzēts, ka dienests ilgs 11 mēnešus.

Lai iestātos valsts aizsardzības dienestā, Latvijas pilsonim - vīrietim - jābūt vecumā no 18 līdz 27 gadiem. Sievietes varēs pieteikties brīvprātīgi.

Paredzēts, ka iesauktajiem tiks maksāta kompensācija 400 eiro apmērā ikdienas izdevumiem. Valsts apmaksās ēdināšanas izdevumus un dzīvošanu kazarmās, kā arī iesauktajiem būs pieejama sporta infrastruktūra. Iesauktajām personām ir paredzēts arī viens brīvlaiks viena mēneša garumā, kā arī varētu būt paredzēta iespēja nedēļas nogalēs doties mājās.

Reformas īstenošanai AM tuvākajā laikā uz valdību virzīs normatīvo aktu grozījumus un speciālu likumprojektu. Gala lēmums par reformu būs jāpieņem Saeimai.