E-veselība turpinās strādāt līdz brīdim, kad izveidosim jaunus digitālās veselības risinājumus, saka Pavļuts

Veselības ministrija ir apņēmusies kopīgi strādāt pie jaunas Digitālās veselības, kuras mērķis ir ar moderniem risinājumiem padarīt pacientiem ārstniecību un aprūpi pieejamāku, kā arī atvieglot ārstu, māsu un citu ārstniecības personu darbu.

Pavļuts norādīja, ka digitalizācija ļauj pakalpojumus padarīt pieejamākus, un kā piemēru minēja telemedicīnu un attālinātos konsultācijas pakalpojumus, kurus Covid-19 laikā izmantojoši daudzi pacienti, attālināti sazinoties ar saviem ģimenes ārstiem. Līdz ar to "digitālā veselība" ļaus, piemēram, visus izmeklējumus, rentgenus un ultrasonogrāfijas attēlus apkopot vienuviet.

"Šobrīd e-veselības īstenošanā nav ņemtas pacientu un ārstu vēlmes attiecībā uz sistēmas ērtumu. Gala rezultāts ir nestabils, lēns un neērts, un to ir laiks mainīt.

Mums vajag veselības aprūpi, kas ir balstīta uz kopīgiem datu apmaiņas standartiem, un kura ir nevis reaģējoša, bet kura atgādina par sevi, ka, piemēram, pienācis laiks vakcinācijai pret ērču encefalītu," sacīja veselības ministrs.

Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle Krista Brūna piebilda, ka pēdējo divu gadu laikā kļuva skaidrs, ka veselības aprūpē problēmas nereti sagādā papīra dokumentācija, jo arī, "apčamdot pacientu vēstures, ir lielāki infekciju riski". Viņa gan atzina, ka digitālā veselība neatrisinās problēmas ar personāla trūkumu, taču tās ieviešana ir nepieciešama, lai uzlabotu darba efektivitāti un nodrošinātu ārstēšanās procesu.

Savukārt Latvijas Pacientu organizāciju tīkla koordinatore Baiba Ziemele norādīja, ka digitālā veselības risinājumi ir būtiski, lai katram ārstam būtu precīzi pieejami viņa izmeklējuma dati, lai varētu izstrādāt risinājumus. Tāpat tie nepieciešami, lai būtu iespējams attālināti saņemt vizītes un dažādus pakalpojumus, kas cilvēkiem attālākos Latvijas reģionos nav pieejami.

Kā informēja Pavļuts, digitālās ekosistēmas izveidei nav beigu procesa, jo tas ir nemitīgs attīstības process, kurā tiek veidota modernākā veselības aprūpe ar digitalizācijas iespējām. Patlaban digitālās veselības risinājumu izstrādei ir pieejams finansējums no Atveseļošanas un noturības mehānisma, Eiropas Savienības fondiem un valsts budžeta.

"Pirmie projekti, kurus mēs īstenojam, ir lielo klīnisko universitāšu slimnīcu informācijas sistēmu modernizācija ar mērķi digitalizēt un uzlabot procesus slimnīcas tādā veidā, lai tās varētu būt sadarbspējīgas gan ar valsts centrālajām sistēmām, gan savā starpā ar citiem pakalpojumu sniedzējiem, lai izvadītu datus uz pacientu portāliem," skaidroja ministrs.

Viens no šādiem projektiem ir onkoloģijas pacientu reģistrs, kura izstrādes pirmie rezultāti varētu būt šī gada beigās vai nākama gada sākumā.

Pavļuts norādīja, ka līdz šim Latvijā nav rasts risinājums, kā apkopot pacientu datus individuāla līmenī un kā apkopot valsts līmenī datus par saslimšanas ar vēzi gadījumiem, lai pētītu, kā labāk īstenot profilakses pasākumus, kā darbojas skrīninga programmas un kā panākt labākus rezultātus ārstēšanā.

Viņš lēš, ka divu gadu laikā Latvijā varētu panākt to, ka veselības aprūpes datu ievade papīra formātā vairs nenotiks, tādējādi, pārejot uz digitālo datu ievadi.

LETA jau rakstīja, ka šodien Digitālās veselības dienai veltītā seminārā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā Veselības ministrija (VM), Nacionālais veselības dienests (NVD), veselības aprūpes nozares profesionālās organizācijas, vadošās ārstniecības iestāžu un pacientu organizācijas, kā arī IT jomas organizācijas vienojās par jaunu pieeju veselības nozares digitalizācijā ar modernu risinājumu palīdzību padarot pacientiem ārstniecību un veselības aprūpi pieejamāku, savukārt ārstniecības personālam un veselības nozares darbiniekiem atvieglojot darbu.

Kā aģentūru LETA informēja VM, memorandu parakstīja VM, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, NVD, Veselības aprūpes darba devēju asociācija, Latvijas Reto slimību alianse, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Jauno ārstu asociācija, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, Latvijas Lielo slimnīcu asociācija, Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā, Digitālās veselības biedrība, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija "Startin.Lv", Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija, Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Informācijas tehnoloģiju klasteris, biedrība "Riga TechGirls", Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācija Latvijā, biedrība "Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija" un Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība "Onkoaliase".

Sadarbības memorands paredz tā parakstītājiem sadarboties un iesaistīties uz pacientiem un lietotājiem orientētas, atvērtas digitālās veselības ekosistēmas izveidē, attīstot jomas organizatorisko pārvaldību, finansējuma pieejamību un investīciju regulējumu, tehnoloģisko infrastruktūru un pakalpojumus, kā arī attīstīt digitālās prasmes.

Rezultātā pacientiem un ārstniecības personālam tiks nodrošināta ērta un droša digitālo pakalpojumu lietošana, pielāgojoties lietotāja vajadzībām. Sagaidāms, ka ārstniecības personām būs pieejami pacientu izmeklējumi un citi dati savstarpēji integrētās sistēmās, kas būtiski ārstniecības procesa uzlabošanai, savukārt pacientiem - mūsdienīgi pakalpojumi un vieglāka piekļuve medicīnas speciālistiem.

Memorands ir atvērts un pieejams parakstīšanai arī pēc Digitālās veselības dienas.