EZA komentē Covid-19 omikrona varianta paveidu izplatību Eiropā un cīņu ar pērtiķu bakām

Viņš norādīja, ka patlaban jau ir redzams jauns Covid-19 gadījumu vilnis daudzās ES dalībvalstīs, un to veicina omikrona varianta paveidi BA4 un BA5. Ņemot vērā, ka paveidi nomainās strauji, nav iespējams prognozēt, kurš no tiem varētu būt dominējošs rudenī.

Vienlaikus viņš atzina, ka šobrīd valstis atrodas labākā situācijā, salīdzinot ar iepriekšējiem inficēšanās veidiem un sasniedzot augstāku vakcinēto cilvēku proporciju.

Kavaleri uzsvēra, ka jau aprīlī no EZA puses izskanēja ieteikums - būtiskas infekcijas atdzimšanas gadījumā cilvēkiem vecumā no 60 līdz 70 gadiem un medicīniski neaizsargātām personām jebkurā vecumā būtu jāsaņem otra palielinātā Covid-19 vakcīnas pote.

Patlaban vakcīnu izstrādātāji apsver vakcīnās iekļaut omikrona paveidu BA1 vai paveidus BA4 un BA5, viņš informēja, piebilstot, ka jebkurā gadījumā nav iespējams paredzēt, kā Covid-19 slimību izraisošais vīruss attīstīsies. Līdz ar to Covid-19 vakcīnas sastāva izvēle būs atkarīga no tā, cik liela imunitāte ir pret bažas izraisošo vīrusa variantu, īpaši pret jaunāko un pašlaik izplatītāko vīrusa paveidu.

Viņš norādīja, ka šobrīd ir nepieciešami adaptīvo vakcīnu efektivitātes pētījumi, lai noteiktu faktisko aizsardzības līmeni, ko tās nodrošina pret infekciju, hospitalizāciju un nāvi reālos dzīves apstākļos.

Savukārt, runājot par vakcināciju pret pērtiķu bakām, Kavaleri skaidroja, ka patlaban EZA Zāļu reģistrācijas komiteja (CHMP) izskata datus par vakcīnas "Imvanex" lietošanu. Pēc viņa paustā, šī vakcīna esot atļauta ASV, lai novērstu pērtiķu bakas pieaugušajiem.

Kavaleri gan atzina, ka pašlaik vakcīnas "Imvanex" piegādes iespējas ir ierobežotas ES, jo pamatā vakcīna tiek izmantota ASV, lai novērstu gan pērtiķu baku, gan baku gadījumus. EZA ciešā saziņā ar valsts iestādēm turpinās uzraudzīt pērtiķu baku uzliesmojumu gadījumus, lai palīdzētu padarīt pieejamas zāles profilaksei un ārstēšanai no pērtiķu bakām.

LETA jau rakstīja, ka šī gada maija sākumā Lielbritānijā kādam indivīdam, kas nesen bija atceļojis no Nigērijas, tika diagnosticētas pērtiķu bakas. Kopš tā laika par saslimšanas gadījumiem ar pērtiķu bakām ir paziņojušas vairākas valstis, un pērtiķu baku uzliesmojums turpina izplatīties.

Līdz 2022.gada 8.jūnijam neendēmiskajās valstīs nav reģistrēts neviens nāves gadījums, kas būtu saistīts ar pērtiķu baku uzliesmojumu, tomēr par nāves gadījumiem ir ziņots no endēmiskajām valstīm Āfrikā.

Epidemioloģiskie dati liecina par vietējo infekcijas transmisiju jeb izplatību Eiropā, savukārt Pasaules Veselības organizācija (PVO) norāda, ka pat viens pērtiķu baku gadījums neendēmiskā valstī ir jāuzskata par uzliesmojumu.

Arī Latvijā šī gada 3.jūnijā tika ziņots par diviem laboratoriski apstiprinātiem pērtiķu baku gadījumiem.

Saskaņā Epidemioloģiskās drošības likumam pērtiķu bakas ir klasificējamas kā bīstama infekcijas slimība. Tā ir reta, bakām līdzīga slimība, kas tiek pārnesta no cilvēka uz cilvēku - ciešā saskarē ar infekciozu materiālu no inficētās personas ādas bojājumiem -, kā arī ar elpceļu pilieniem, atrodoties ilgstošā tuvā kontaktā jeb ar seju pret seju, un ar slimnieku kontaminēto jeb piesārņoto vidi.