Apkopojums ⟩ Pirmais iesaukums, kompensācijas un bonusi. Kas jāzina par plānoto valsts aizsardzības dienestu?

Dienestam brīvprātīgi varēs pieteikties arī sievietes. Tomēr pie atbilstoša finansējuma dienests varētu būt obligāts sievietēm, norāda AM runasvīrs Kaspars Galkins. 

Lai arī šobrīd AM rosinājusi VAD ieviest tikai vīriešiem un sievietes varēs pieteikties brīvprātīgā kārtā, ministrija neiestājas kategoriski pret to, ka šis dienests nebūtu obligāts jaunietēm. Piedāvājums par stiprā dzimuma iesaukšanu pamatā ir saistīts ar finansiālajiem apsvērumiem, jo arī visus vīriešus noteiktajā vecuma grupā nav iespējams uzreiz iesaukt.

Ministrija iestājas par dzimumu līdztiesību un, ja VAD jautājuma izskatīšanas gaitā valdība un Saeima ir gatavi piešķirt papildu finansējumu, kas nepieciešams, lai iesauktu un apmācītu divkārt lielāku pilsoņu skaitu uzreiz, tad šo uzstādījumu būtu iespējams mainīt.

Kā tiks uzaicināti pretendenti?

Pilsoņiem, kuriem attiecīgajā pusgadā aprit vai apritēs 19 gadi, tiks izsūtīts personisks uzaicinājums pieteikties dienestam. Taču Aizsardzības ministrija aicina jauniešus dienestam pieteikties brīvprātīgi, izvēloties vispiemērotāko no piedāvātajām iespējām.

Vai šis dienests attieksies arī uz Latvijas pilsoņiem, kurši pašlaik atrodas ārvalstīs?

Šis dienesta piedāvājums ir jauns sociālais līgums starp valsti un sabiedrību, kas nozīmē to, ka katram pilsonim ir jāiesaistās valsts aizsardzībā, jo šī iesaiste ir viena no būtiskākajām garantijām, lai Latvija nepiedzīvotu Krievijas militāro agresiju pret to.

VAD attieksies arī uz ārvalstīs dzīvojošajiem pilsoņiem, kuri atbilst iesaukuma vecumam. Šis ir arī kritiski svarīgi, lai pašos pamatos tiktu novērsta iepriekšējā obligātā militārā dienesta pieļautā nosacītā segregācija, ka dienestā tika iesaukti tie, kuri nemācēja vai nezināja, kā no tā izvairīties.

Latvijas sabiedrībai ir jāmaina domāšana un jāpieņem tas, ka dienests valsts armijā ir goda lieta un katra pienākums, kā tas ir, piemēram, Somijā, nevis sods. Līdzšinējā pieredze liecina, ka arī ārzemēs dzīvojošie pilsoņi, kuri ir iestājušies Zemessardzē, atgriežas no savas mītnes zemes uz mācībām un piedalās tajās regulāri.

Kādas būs dienesta iespējas?

Kad plānots pirmais iesaukums?

Pirmajā iesaukumā, sākot ar 2023. gadu, aizsardzības nozare vēlas apmācīt ap 1000 Latvijas pilsoņus. Gada laikā tiek plānoti divi iesaukumi - janvārī un jūlijā, līdz ar to pa 500 kandidātiem katrā iesaukumā.

Turpmākajos gados iesaucamo skaitu plānots audzēt ar mērķi līdz 6000 gadā, ņemot par piemēru Somijas modeli.

Kādas būs veselības prasības iesaucamajiem?

Veselības stāvokļa prasības valsts aizsardzības dienestam ir analogas, kādas tās ir, lai iestātos dienestā Zemessardzē. Zemessargiem, turpmāk arī valsts aizsardzības dienestā dienošajiem, ir zemākas prasības attiecībā uz veselības stāvokli nekā profesionālā dienesta karavīriem.

Piemēram, lai iestātos Zemessardzē, jāsaņem izziņa no ģimenes ārsta par vispārējo veselības stāvokli, psihiatra un narkologa atzinums par veselības stāvokli, kā arī jāiziet medicīniskā komisija.

Kāda būs valsts aizsardzības dienesta gaita?

11 mēnešu apmācība dienestā un viens atvaļinājuma mēnesis.

Kur būs iesaucamo dienesta vieta?

Plānots, ka valsts aizsardzības dienesta īstenošanu nodrošinās NBS Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde, kas nozīmē, ka dienesta vieta būs Ādažu bāze. Karavīri zinās savu vienību, tās uzdevumus un specifiku, kā arī pazīs savus dienesta biedrus un komandierus. Pakāpeniski attīstot infrastruktūru, vēlāk dienests varētu tikt organizēts lielākajā daļā NBS vienību.

*Tas neattiecas uz dienestu Zemessardzē un alternatīvajiem dienesta veidiem.

Plānots, ka dienests tiks organizēts līdzīgi kā darba nedēļa, kad piecas darba dienas tiek pavadītas dienesta vietā, bet nedēļas nogalēs var doties mājās.

Kādi bonusi un priekšrocības būs tiem, kuri šo dienestu izgājuši?

Galvenie ieguvumi no šī dienesta būs militāri apmācīta un sagatavota sabiedrības daļa, kurai ir zināšanas un spējas rīkoties kā militāru, tā civilu krīžu situācijās.

Šis dienests veicinās arī jauniešu psiholoģisko noturību un fizisko sagatavotību, veidojot disciplinētus pilsoņus. Tāpat dienests nodrošinās NBS attīstību ilgtermiņā, audzējot daudzskaitlīgu un augsti sagatavotu rezervi un aizpildot NBS iztrūkstošās štata vietas ar rezerves karavīriem.

Pirmkārt, jāsaprot, ka militārais dienests ir nevis sods, bet gan goda lieta ikvienam Latvijas pilsonim. Somijas piemērs liecina, ka militārais dienests nav tikai tiem pilsoņiem, kuri nav varējuši atrast savu vietu civilajā sabiedrībā vai kuriem nav pienācīgu zināšanu vai īpašību, lai iekļautos civilajā darba tirgū.

Latvijas sabiedrība pati ir radījusi mītus, ka dienests ir domāts tikai tiem, kuri nav bijuši spējīgi atrast darbu civilajā dzīvē. Realitāte un citu valstu piemērs rāda tieši pretējo.

Cilvēki, kuri ir izgājuši militāro dienestu, ir daudz noturīgāki un spējīgāki pieņemt un risināt civilās dzīves izaicinājumus. Arī darba devēju acīs šiem cilvēkiem ir noteikta kvalitātes zīme, tas ir apliecinājums, ka šāds darbinieks būs disciplinēts, spējīgs darboties komandā un noturīgs stresa un krīzes situācijās.

Visbeidzot, militārais dienests tieši un praktiski sniedz piemēru, ka ikvienam cilvēkam un sabiedrībai kopumā ir vērtības, kuras tai ir dārgas un par kurām ir vērts iestāties un aizsargāt.

Kādas sankcijas sagaida tos, kas no dienesta izvairīsies?

Ņemot vērā Somijas pieredzi, iespējams, arī Latvija piemēros ko līdzīgu. Tā, visticamāk, nebūs soda nauda, jo tas nav efektīvs veids, bet gan dažāda veida ierobežojumi, piemēram, saņemt atjaunoto ID karti, kas var ietekmēt arī ceļošanu.

Kādas būs saistības pēc valsts aizsardzības dienesta pabeigšanas?

Katrs, kurš izies šo militāro dienestu, kļūs par rezerves karavīru. Tas nozīmē, ka noteiktā laika periodā būs jāatgriežas uz īsākām apmācībām, lai atjaunotu un uzturētu dienestā apgūtās prasmes un zināšanas.

Vai tas nozīmē, ka valstī faktiski tiek atjaunots iepriekšējais obligātais militārais dienests (OMD)?

Aizsardzības ministrija ideju par valsts aizsardzības dienestu nevēlas asociēt ar kādreizējo obligāto militāro dienestu, jo faktiski tolaik tajā tika iesaukti tikai tie, kuri nespēja iesniegt ārsta zīmi vai atrast citus iemeslus, kādēļ nedienēt.

Šoreiz brīvprātīgajam militārajam dienestam ideja ir pavisam cita - līdzīgi kā Somijā, primāri tiek mēģināts mainīt sabiedrības attieksmi pret valsts aizsardzību un drošību, radot jaunu sociālo līgumu, kur dienests kļūst par goda pienākumu.

Latvijas sabiedrībai ir jāapzinās svarīgākais izdzīvošanas priekšnoteikums, kas kalpo kā labs atturēšanas elements - jo lielāks būs militāri sagatavotu un apmācītu iedzīvotāju skaits, jo mazāka kļūs iespējamība, ka Krievijai būs vēlēšanās vērst savu militāro agresiju pret Latviju.

Vai Latvijai šim mērķim pietiks resursu?

Pozitīva lēmuma gadījumā Latvija plāno šo dienestu ieviest pakāpeniski, lai nodrošinātu kvalitatīvu apmācību, modernu ekipējumu, infrastruktūru, kā arī labus sadzīves apstākļus, tādējādi izvairoties, ka tiek iesaukts liels skaits cilvēku, kuru apmācībai trūkst nepieciešamo resursu.

Pirmajos gados šīs sistēmas ieviešana neprasītu daudz līdzekļu, jo tiktu izmantota esošā infrastruktūra, taču, sasniedzot lielāku apmācāmo skaitu, izmaksas varētu sasniegt aptuveni 120 miljonus eiro gadā.

Vai, ieviešot jauno dienestu, nemazināsies Zemessardzes loma?

Zemessardze joprojām ir un paliks būtisks aizsardzības balsts, kā arī turpmāk tā būs svarīga NBS sastāvdaļa, kurā ikviens Latvijas Republikas pilsonis brīvprātīgi varēs iesaistīties un dienēt.

Turklāt viens no valsts aizsardzības dienesta veidiem ir tieši dienests Zemessardzē, kas paredz līgumu uz pieciem gadiem, kad gada laikā jāapmeklē vismaz 20 apmācību dienas.

Šis modelis varētu būt piemērotāks, piemēram, studentiem un strādājošajiem, jo Zemessardzes mācības parasti tiek organizētas nedēļas nogalēs, līdz ar to vismaz minimālo apmācību dienu skaitu gada laikā var atrast ikviens.

Vai skolās tiks saglabāta valsts aizsardzības mācība?

Tā kā valsts aizsardzības mācības nozīme ir iepazīstināt jauniešu jau skolas vecumā ar valsts aizsardzības pamatzināšanām, tad šis mācību priekšmets joprojām ir un būs aktuāls. No 2024. gada tas kļūs par obligātu mācību priekšmetu visās vispārējās vidējās izglītības mācību iestādēs.

Taču tiem jauniešiem, kuri valsts aizsardzības mācības ietvaros būs izgājuši arī īpašu valsts aizsardzības mācības nometni, plānots saīsināt jaunā Valsts aizsardzības dienesta laiku par noteikto posmu.

Vai šāda militārā dienesta izveidošana nozīmē to, ka Latvijai jāpaļaujas tikai uz savām spējām?

Latvija ir NATO dalībvalsts, līdz ar to Latvijai saglabājas visas līdzšinējās kolektīvās drošības garantijas, kādas ir visiem sabiedrotajiem. Tomēr arī Latvijai pašai ir jādara viss iespējamais, lai tai būtu savi valsts aizsardzības spēki.

To nosaka arī NATO Vašingtonas līguma trešais pants - katrai valstij ir jānodrošina, lai tai būtu bruņotie spēki, kuri ir gatavi valsti aizsargāt iespējama bruņota konflikta gadījumā. Tas nozīmē, ka Latvijai pašai vispirms ir jāparūpējas, lai tā spētu nodrošināt savu aizsardzību ar savas valsts resursiem, savukārt sabiedrotie nodrošina tās tehniskās spējas, kuras Latvija tuvāko desmit gadu laikā nevarēs finansiāli atļauties, piemēram, lidmašīnas, tālās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības iekārtas, tankus vai karakuģus.

Kā izdosies novērst kādreizējā obligātā militārā dienesta nepilnības?

Kopumā aizsardzības nozare un NBS jau tagad savā attīstībā ir pilnīgi jaunā stadijā, kurā padomju laika tradīcijām vairs nav vietas. Tas lielā mērā bijis atkarīgs tieši no augsti motivētā un profesionālā bruņoto spēku komandējošā un instruktoru sastāva, un Zemessardzes veiksmīgā attīstība pēdējo desmit gadu laikā ir labākais apliecinājums tam.

Sākotnējā pieteikšanās: