Šodienas redaktors:
Marina Latiševa

FOTO "Pūkainais draugs, kas mainīja visu." Kā vīrietis un suns uzstādīja Ginesa rekordu, septiņus gadus apstaigājot pasauli

Foto: Tom Turcich/Instagram.com

Ļoti maz cilvēku mēģina apstaigāt visu pasauli kājām, un vēl mazāk ir to, kam izdodas šo ceļojumu pabeigt. 2022. gada 21. maijā ASV iedzīvotājs Toms Turčičs kļuva par desmito cilvēku, kam izdevies veikt šo ievērojamo sasniegumu, savukārt viņa četrkājainā pavadone Savanna ir pirmais suns, kas to paveica. Abu sasniegumi iekļauti Ginesa rekordu grāmatā, vēsta raidsabiedrība CNN.

Pirms došanās ceļā Turčičs bija ceļojis ļoti maz, izņemot Anglijas, Īrijas un Velsas apmeklējumu vidusskolas apmaiņas brauciena laikā, kā arī bija atpūties Kanādā un Dominikānas Republikā. Viņam arī nebija lielas pieredzes pārgājienos, lai gan iepriekš viņš kopā ar draugu bija veicis 10 dienu pārgājienu, kā arī dažus nedēļas nogales pārgājienus.

Vēlējās izaicinājumus

Šim ceļojumam iedvesmoja skumjš notikums 2006. gadā, kad viņa ilggadējā draudzene Anna Marija 17 gadu vecumā gāja bojā ūdensmotocikla avārijā.

"Tā [viņas nāve] man bija ļoti izšķiroša. Viņa bija daudz labāks cilvēks par mani. Es sapratu, ka arī es [kādu dienu] nomiršu un ka tas var notikt jebkurā brīdī. Un es sāku visu pārvērtēt," stāsta vīrietis.

Turčičs, kuru salīdzina ar Forestu Gampu, nolēma, ka viņam dzīvē ir vajadzīgi ceļojumi un piedzīvojumi, un sāka pētīt dažādus veidus, kā viņš varētu ceļot.

Pēc tam, kad Turčičs izlasīja par Stīvenu Ņūmenu, kurš Ginesa rekordu sarakstā ir iekļauts kā pirmais cilvēks, kas apsgājis apkārt pasaulei, un par kājāmgājēju piedzīvojumu meklētāju Karlu Bušbiju, kurš kopš 1998. gada kājām apceļo zemeslodi, viņš nolēma pats pieņemt šo izaicinājumu.

Vīrietis stāsta: "Tas šķita labākais veids, kā izprast pasauli un būt spiestam apmeklēt jaunas vietas. Es negribēju tikai doties uz Parīzi un Maču Pikču, es patiešām vēlējos izprast pasauli un redzēt, kā cilvēki dzīvo ikdienā."

Uzņēmums, kas piedāvāja sponsorēt viņa ceļojumu

Kad viņš bija apņēmies veikt šo uzdevumu, Turčičs sāka plānot maršrutu, vienlaikus cenšoties iegūt finansējumu ceļojumam. Viņam izdevās ietaupīt pietiekami daudz, lai ceļojuma laikā pietiktu aptuveni diviem gadiem, strādājot vasarā, kamēr viņš mācījās koledžā, un pēc studiju beigšanas pārvācoties atpakaļ pie vecākiem.

Tomēr neilgi pirms došanās ceļā par viņa plāniem uzzināja vietējā uzņēmuma "Philadelphia Sign" īpašnieks un nolēma sponsorēt viņa ceļojumu.

"Viņš [uzņēmējs] pazina Annu Mariju un viņas ģimeni. Un viņš vienkārši vēlējās mani atbalstīt, kā vien varēja," vīrietis saka.

Gandrīz deviņus gadus pēc tam, kad viņam pirmo reizi radās šī ideja, Turčičs spēra pirmo soli savā ceļojumā apkārt pasaulei.

Satikšanās ar Savannu

Viņš devās ceļā 2015. gada 2. aprīlī, īsi pirms savas 26. dzimšanas dienas, stumjot ratiņus, kuros bija pārgājienu inventārs, guļammaiss, klēpjdators, spoguļkameras un plastmasas kastīte, ko viņš izmantoja pārtikas uzglabāšanai.

Turčičs stāsta, ka savu maršrutu viņš izstrādāja, ņemot vērā divus galvenos faktorus - viņš vēlējās "sasniegt visus kontinentus".

"Man šķita, ka ceļojums varētu ilgt apmēram piecus ar pusi gadus. Un tas izrādījās diezgan precīzi attiecībā uz faktisko iešanu kājām," viņš saka.

Ceļojuma pirmajā posmā viņš devās kājām no Ņūdžersijas uz Panamu. Aptuveni četrus mēnešus pēc pārgājiena Turčičs no dzīvnieku patversmes Ostinā, Teksasas štatā, iegādājās savu pastaigu pavadoni - kucēnu Savannu.

Lai gan sākotnēji viņam nebija nodoma iegādāties suni, Turčičam bija grūti atpūsties, jo īpaši guļot kempingos, un naktīs viņš pastāvīgi modās, pārliecināts, ka dzird kaut ko tuvojamies.

Viņš uzskatīja, ka pūkains draugs blakus, kas naktī varētu sargāt, visu mainītu, un tas izrādījās taisnība. "Viņa ir fantastiska," viņš saka par Savannu. "Ir vienkārši jauki, ka ir kāds, ar ko dalīties brīžos."

Ceļojums uz Eiropu

Sasnieguši Panamu, ceļotāji pārlidoja pāri Darienas aizai - džungļu posmam starp Panamu un Kolumbiju. Pēc šī pirmā ceļojuma gada Turčičs izveidoja ziedojumu kontu platformā "Patreon", lai sekotājiem būtu iespēja palīdzēt finansēt viņa ceļojumus.

Liela daļa otrā gada tika pavadīta, ejot no Bogotas Kolumbijā līdz Montevideo Urugvajā, kur viņi ar kuģi devās uz Antarktīdu.

Ap šo brīdi Turčičs uz īsu brīdi atgriezās mājās, lai nokārtotu dokumentus, kas nepieciešami ceļošanai uz Eiropu kopā ar Savannu. Pēc ierašanās Eiropā viņi kājām šķērsoja Īriju un Skotiju, bet bija spiesti paņemt ilgāku pārtraukumu, jo Turčičs smagi saslima.

"Tur [Skotijā] es sanīku un devos uz Londonu," viņš stāsta, norādot, ka, atrodoties Apvienotajā Karalistē, viņš vairākas nedēļas pavadīja slimnīcā un pēc tam atgriezās mājās ASV, lai atveseļotos.

Turčičs, kurš savu ceļojumu dokumentēja sociālo tīklu vietnē "Instagram" un savā blogā "The World Walk", 2018. gada maijā atsāka pārgājienu Kopenhāgenā.

"Kad tu dodies ceļā un visu laiku pavadi viens, tev patiešām ir jābūt [pašam sev] par labu kompāniju. Īpaši, ja visu laiku esi pakļauts dabas stihijām. Tāpēc man tas tiešām nebija nekāds prieks," viņš saka.

Kājām šķērsoja Bosfora tiltu

Lai gan Turčičs atzīst, ka nekad nav nopietni apsvēris iespēju padoties, taču brīžiem šaubījās par savām spējām.

"Noteikti bija brīži, kad man vienkārši nebija labi," viņš saka. "Un es domāju: "Ko es te daru? Es varētu būt kopā ar savu ģimeni un draugiem, bet tā vietā eju pa šo auksto lietu Vācijā.

"Bet nedomāju, ka es kādreiz būtu apstājies. Par šo pastaigu biju domājis astoņus gadus, pirms to vispār sāku. Tāpēc būtu vienkārši neprātīgi pēc pāris gadiem atmest."

Tikai tad, kad viņš veica Svētā Jēkaba ceļu - svētceļojumu, kas ietver vairākus maršrutus Spānijā, Francijā un Portugālē, viņš bija gatavs atkal īstenot sākotnējo plānu.

Abi ar Savannu devās uz Ziemeļāfriku, gāja cauri Marokai, Alžīrijai, kur viņam bija policijas eskorts, un Tunisijai.

Tad viņi soļoja caur Itāliju, Slovēniju, Horvātiju, Melnkalni, Albāniju un Grieķiju. Pēc Grieķijas viņi devās uz Turciju, kur Turčičs kļuva par pirmo privātpersonu, kam tika atļauts kājām šķērsot Bosfora tiltu.

Pēcāk abi devās uz Gruziju, Kaukāza kalniem un Azerbaidžānu tieši tad, kad sākās pandēmija. Tas nozīmēja, ka viņi bija spiesti palikt Azerbaidžānā vismaz sešus mēnešus.

"Pēc tam mēs tikai gaidījām, kad varēsim nokļūt Vidusāzijā," stāsta Turčičs, kura sākotnējais mērķis bija ceļot caur Uzbekistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu, Mongoliju, pirms lidos uz Austrāliju un tad atpakaļ uz ASV.

Diemžēl tobrīd spēkā esošie stingrie ceļošanas ierobežojumi nozīmēja, ka Turčičam nācās atteikties no plāniem apmeklēt Austrāliju un Mongoliju - abi galamērķi bija slēgti starptautiskajiem apmeklētājiem aptuveni divus gadus -, kā arī Kazahstānu.

Tuksnesis - visizaicinošākā vide

Kājām šķērsojuši Kirgizstānu Vidusāzijā, 2021. gada augustā ceļinieki lidoja uz Sietlu un sāka iet uz mājām Ņūdžersijā. No visām vietām, kuras viņš šķērsoja ceļojuma laikā, Turčičs stāsta, ka visgrūtāk bija Vaiomingā - vismazāk apdzīvotajā ASV štatā.

"Tur ir tuksnesis," viņš saka, atceroties, kā viņi ar Savannu visu nedēļas nogali gāja kājām, neredzot ne veikalu, ne pat cilvēku, līdz beidzot ieraudzīja mazu degvielas uzpildes staciju.

Vīrietis piebilst: "Tas mani pilnīgi pārsteidza. Es atgriezos ASV ar domu: "Es esmu atpakaļ mājās. Te viss ir tik attīstīts. Tas būs pavisam vienkārši. Bet es tikpat labi varēju atrasties Čīles vai Peru tuksnešos."

Pasaules pārgājiena laikā pāris kopā šķērsoja sešus kontinentus un 38 valstis, lielāko daļu nakšu pavadot kempingā. Ginesa rekordi nosaka, ka apceļošanai kājām ir jānoiet 18 000 jūdžu (aptuveni 30 000 kilometru) un jāšķērso četri kontinenti - šo mērķi Turčičs ir pārspējis.

Vidēji dienā viņš kopā ar Savannu nogāja no 18 līdz 24 jūdzēm (aptuveni 29 līdz 38 kilometrus).

"Savannai vienmēr bija daudz vairāk enerģijas nekā man. Tas [staigāšana no valsts uz valsti] ir viss, ko viņa jebkad ir zinājusi. Bija reizes, kad mēs gājām cauri tuksnesim un es dienas beigās sabruku, bet viņa pienesa kociņu un gribēja spēlēties," viņš saka.

Nāve, kas iemācīja dzīvot

Kad viņi bija atgriezušies ASV teritorijā, Turčičs vēl vairāk nekā jebkad agrāk vēlējās pabeigt ilgo pārgājienu.

"Septiņi gadi ir ilgs laiks. Kad bija redzams finišs, es vienkārši nevarēju sagaidīt atgriešanās brīdi. Es biju gatavs atkal pavadīt laiku kopā ar draugiem un ģimeni un katru rītu nenovākt telti," viņš saka.

Viņa mirušās draudzenes Annas Marijas ģimene bija starp tiem, kas sveica viņu atgriešanās svētkos, un, lai gan Turčičs uzsver, ka nevēlas runāt viņu vārdā, viņš gribētu domāt, ka viņa ceļojums un uzmanība, ko tas izpelnījās, kaut mazliet palīdzēja.

Vīrietis stāsta: "Es to darīju ne vienmēr Annas Marijas dēļ. Bet viņa bija tā katalizators un iedvesmotāja. Viņas nāve patiešām iedvesmoja mani dzīvot. Un, kad es to [gājienu] pabeidzu un biju kopā ar viņas ģimeni, man šķita, ka arī viņi mazliet guvuši piepildījumu."

Šobrīd, atgriezies savā dzimtajā pilsētā, Turčičs bauda satikšanos ar draugiem, viņš pavada laiku ar ģimeni un ir kopā ar savu draudzeni, ar kuru viņš iepazinās ceļojuma pēdējā posmā.

Lai gan viņš labprāt dotos uz Mongoliju, kas ir viena no vietām, uz kurām viņš nevarēja doties Covid-19 ierobežojumu dēļ, šajā posmā Turčičs neplāno ņemt līdzi Savannu. "Lidojums ir neprātīgi garš, un Mongolija viņu [Savannu] neinteresē. Varbūt kādu dienu mēs tur nokļūsim, varbūt ne," viņš saka.

Triumfa brīdis

Viss ceļojums galu galā aizņēma septiņus gadus, galvenokārt divu būtisku kavējumu dēļ. Pirmais radās, kad Turčičs saslima ar bakteriālu infekciju,  atveseļošanās no kuras prasīja vairākus mēnešus, bet otrais bija saistīts ar Covid-19 pandēmiju.

Ceļinieki tika sagaidīti ar svinībām, kurās piedalījās daudzi Turčiča draugi un ģimene, kā arī laba vēlētāji. Šis triumfa brīdis noslēdza septiņus gadus ilgušo, 48 000 km garo ceļojumu, kuram viņš bija gatavojies ilgāku laiku.

"Tas bija ļoti sirreāli," teica Turčičs. "Es ilgu laiku biju iztēlojies, kāds būs finišs. Un, kad tas notika, ielās bija cilvēki, kas gāja kopā ar mani. Galvenā emocija bija tikai atvieglojums. Ceļš bija dominējis manā dzīvē 15 gadus, un tas, ka beidzot varēju to atstāt aiz muguras, bija pārsteidzoši," viņš vēsta.

Pagaidām vīrietis koncentrējas uz memuāru rakstīšanu par savu ceļojumu, kamēr Savanna pielāgojas tam, ka visu laiku atrodas vienā vietā.

"Mans tētis katru rītu ved viņu četras jūdzes (aptuveni sešus ar pusi kilometrus) garā pastaigā gar upi," viņš saka. "Tas palīdz izvadīt daļu viņas enerģijas. Atgriezusies viņa uzlec uz dīvāna un snauž. Šķiet, ka viņa šeit ir diezgan apmierināta."

Uz jautājumu, vai viņam negribas atgriezties ceļā, Turčičs atbild, ka šobrīd par to nedomā. Patiesībā viņam vēl ilgi nav plānu kaut kur doties.

Vīrietis piebilst: "Es gribu izbaudīt dzīvi bez staigāšanas un pat ceļošanas. Šobrīd es no tā esmu pārguris. Vienkārši vēlos būt vienā vietā un ieiet ritmā."

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu