FOTO ⟩ Rīgā notiek genocīdā cietušo ebreju piemiņas gājiens

Viņa atzīmēja, ka gājienā aicināti piedalīties visi, kas vēlas godināt holokausta upurus un uzsvērt ikviena cilvēka dzīvības vērtību.

Muzeja izpilddirektore Jūlija Tereščenko norādīja, ka pirms pāris gadiem Starptautiskā holokausta piemiņas alianse kā savu tuvākās nākotnes mērķi redzēja pretdarbību vēsturisko faktu sagrozīšanai. Pēc viņas paustā, toreiz ne tuvu visi izprata šī mērķa aktualitāti.

"Šobrīd mēs redzam, ka Otrā pasaules kara temats ir kļuvis par ieganstu jaunam karam. Ir svarīgi neatdot mūsu un visas Eiropas vēsturi citu rokās, atcerēties par nacisma nežēlīgo politiku un genocīdu pret ebrejiem, kas notika Latvijā un citur Eiropā," pauda Tereščenko.

Viņa norādīja, ka Latvija Otrajā pasaules karā zaudēja ap 70 000 savu ebreju, kā arī kļuva par kapavietu ebrejiem no Vācijas, Austrijas, Ungārijas, Čehijas un citām valstīm. Šī ir diena, lai viņus atcerētos un godinātu viņu piemiņu, aicina Tereščenko.

"Dzīvo gājiens" sāksies Lomonosova un Ebreju ielas krustojumā, pretī Transporta un Sakaru institūtam, savukārt noslēgsies pie Rīgas Horālās sinagogas memoriāla Gogoļa un Dzirnavu ielu krustojumā. Pirms gājiena dalībnieku došanās ceļā īsas uzrunas teiks vairāki goda viesi.

Pirmo reizi "Dzīvo gājiens" jeb "March of the Living " notika 1988. gadā Aušvicas koncentrācijas nometnes teritorijā, Polijā, to rīkoja Izraēlas Izglītības ministrija un tajā piedalījās galvenokārt jaunieši.

Kopš 1996. gada "Dzīvo gājiens" ikgadēji notiek 4.jūlijā, holokausta upuru piemiņas dienā, ne tikai Polijā - jauni cilvēki piemin holokausta upurus un atgādina par dzīvības vērtību arī gājienos Izraēlā, Lielbritānijā, Austrijā, Kanādā, Ungārijā un Lietuvā.

Latvijā gājiens pirmo reizi notika 2010.gadā, to iniciēja rabīns Menahems Barkahans, un katru gadu šis pasākums pulcē ap 200-300 cilvēku, kuri kopā cauri bijušā Rīgas geto ielām dodas līdz Horālas sinagogas memoriālam. Pandēmijas dēļ gājiens nenotika 2020. un 2021.gadā, tāpēc desmitais, jubilejas gads, Latvijas "Dzīvo gājienam" ir tieši šogad.

Tajā pašā gadā, kad notika pirmais gājiens, rabīns Barkahans dibināja arī Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeju. Kopš tā laika muzejs no mazas iniciatīvas ir izaudzis līdz starptautiski atpazīstamam muzejam, to apmeklējuši jau vairāk nekā 180 000 cilvēku.