LTV: "Latvijas gāze" šonedēļ atļāvusi "Gazprom" piedalīties akcionāru sapulcē

Šā gada 23.jūnijā stājas spēkā grozījumi Nacionālās drošības likumā, kas nosaka ierobežojumus Krievijai vai Baltkrievijai, tās pilsoņiem vai juridiskām personām, kuras ir reģistrētas Krievijā vai Baltkrievijā, iegūt vai realizēt būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgajā kapitālsabiedrībā, vai būt par patiesā labuma guvēju nacionālai drošībai nozīmīgajā kapitālsabiedrībā.

EM pārstāvji skaidro, ka situācijā, ja Krievijai vai Baltkrievijai piederīgā persona iegūst vai pastāv būtiska līdzdalība vai izšķiroša ietekme, tostarp, ja tā tiek realizēta ar Latvijā reģistrētas kapitālsabiedrības starpniecību, kā tās dalībniekam vai akcionāram, nacionālajai drošībai nozīmīgajā kapitālsabiedrībā, tad šīs personas zaudē balsstiesības gan nacionālajai drošībai nozīmīgajā kapitālsabiedrībā, gan Latvijā reģistrētajā kapitālsabiedrībā ar kuras starpniecību tās realizē būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgajā kapitālsabiedrībā.

Tā kā "Latvijas gāzes" meitasuzņēmums AS "Gaso" ir nacionālajai drošībai nozīmīga kapitālsabiedrība, kurā "Gazprom" un "Itera Latvija" kā "Latvijas gāzes" akcionāri ar šīs kapitālsabiedrības starpniecību realizē būtisku līdzdalību "Gaso", EM, kā "Latvijas gāzes" akciju turētājs, aicināja "Latvijas gāzes" akcionāru sapulces organizēšanā ievērot Nacionālā drošības likuma prasības.

Pēc EM pārstāvju paustā, "Itera Latvija" pārstāvji pirmdien notikušajā "Latvijas gāzes" akcionāru sapulcē nepiedalījās. Tikmēr LTV rīcībā esošā informācija liecina, ka "Gazprom" pirmdienas akcionāru sanāksmē piedalījās.

"Latvijas gāzes" pārstāvis advokāts Ivo Klotiņš "Gazprom" pielaišanu sapulcē LTV raidījumam pamatoja ar dažādām, viņaprāt, neskaidrībām likumā, piemēram, neesot skaidrs, ar kuru brīdi balsstiesības zaudētas.

Viņš arī atsaucās uz EM vēstuli Saeimai ar grozījumu pamatojumu, kurā balsstiesību zaudēšana attiecināta tikai uz kompānijām ar nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusu, nevis starpniekiem, kāds šajā gadījumā ir "Latvijas gāze".

"Acīmredzot, likums ar šādu mērķi ir pieņemts. Mums kā juristiem, advokātiem jāskatās uz interpretāciju. Tātad šī ir šobrīd vienīgā vieta, vienīgais veids, kā mēs varam interpretēt. Mēs nevaram interpretēt no dažādiem viedokļiem vai sabiedrības uzskatiem par vienu vai otru uzņēmumu, vai ģeopolitiskajiem notikumiem. Diemžēl mums kā juristiem tāds darbs ir," pauda Klotiņš.

Plašāk LTV sižetā: