Valsts vides dienests gan kā pašlaik galveno tirgotāju uzdevumu izceļ atlikušo nemarķēto dzērienu pārdošanu vai pārmarķēšanu; šis daudzums esot 10-20% no produkcijas veikalos. Depozīta sistēmā vēl jāiekļaujas arī tiem tirgotājiem un ražotājiem, kuri to vēl nav paveikuši. Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga: "Vājais posms, kas gan nav kritisks sistēmai, ir vēl daži desmiti veikalu, kuriem būtu jāpieņem obligāti šie dzērienu iepakojumi, bet kuri to vēl nav uzsākuši darīt, jo vēl joprojām nav noslēgti līgumi, un te lielākā veikalu ķēde ir "Betas" veikalu tīkls, kurš ir izvietots vairākās Latvijas pilsētās, līdz ar to radot iedzīvotājiem būtiskas neērtības.
Tā kā pievienošanās depozīta sistēmai ar likumu padarīta obligāta, gan Valsts vides dienests, gan operators uzskata, ka sistēma “dabiski” sākšot darboties pilnvērtīgi. Tas, ka jūnijā nodots tik daudz taras, cik iepriekšējos četros mēnešos kopā, gan esot bijis zināms pārbaudījums sistēmas kapacitātei. SIA “Depozīta iepakojuma operators” pārstāvis Gatis Galejs saka:
"Jāņi droši vien ir tāds labs piemērs apjoma ziņā, un savus secinājumus mēs arī esam izdarījuši, kur varbūt kāds depozīta punkts, kur ir varbūt uzstādīts neliela izmēra taromāts, kur varbūt prasītos lielāka izmēra taromāts... Tas varbūt bija tāds netipisks testa periods."
Taras depozīta sistēmai drīkst nepievienoties dzērienu ražotāji, kuru produkcijas apjoms nepārsniedz 150 kilogramus gadā. Pārējiem, kuri to nebūs izdarījuši, jārēķinās ar dabas resursu nodokli dubultā apmērā un citām soda sankcijām.