Cilvēki sašutuši par NATO samitā Madridē pasniegtiem "krievu salātiem"

Gaidot ASV prezidenta Džo Baidena un citu pasaules līderu ierašanos NATO samitā Madridē, Spānijā, starptautiskas amatpersonas un žurnālisti bija sašutuši, restorāna ēdienkartē ieraugot "krievu salātus".

Zirņu, kartupeļu, burkānu un majonēzes salikums ir populārs un iecienīts ēdiens Spānijas restorānos, taču šķiet neatbilstoši to pasniegt kā "krievu salātus" samitā, kur Krievija tiek atzīta par drošības apdraudējumu alianses jaunajā stratēģiskajā koncepcijā.

""Krievu salāti" NATO samitā? Esmu nedaudz pārsteigts par šādu ēdiena izvēli," Spānijas medijam "La Sexta" sacīja žurnālists Inaki Lopess.

Lai gan salātu nosaukums ir pārsteidzis daudzus, tiek ziņots, ka tos izpārdeva dažu stundu laikā.

"Russian salad" was renamed "Traditional" at the NATO summit in Madrid —on the first summit day, the dish was sold out in just a couple of hours#Russian #NATOSummit #stophatingRussians pic.twitter.com/yfizvZ3mL4

— Readovka World (@ReadovkaWorld) June 30, 2022

Kad uz banketu baroka stila Santakrusas pilī Madrides centrā ieradās aizsardzības un ārlietu ministrs, ēdienkarte tika mainīta.

Spāņu šefpavārs Hosē Andress, kurš piedalījies "Netflix" raidījumā "Chef's Table" un bija atbildīgs par maltīti, pasniedza klasiskās uzkodas tapas, pievienojot "tomātu klimpas" un nosaucot tos par "ukraiņu salātiem".

"Apollo.lv" jau ziņoja, ka jaunajā NATO drošības doktrīnā Krievija atzīta par tiešu draudu.

Krievija ir NATO "nozīmīgākais un tiešākais drauds", kamēr Ķīnas "spaidu politika" rada problēmas NATO "interesēm, drošībai un vērtībām", teikts jaunajā NATO drošības doktrīnā.

Dokumentā teikts, ka NATO vairs neuzskata Krieviju par stratēģisku partneri, taču uzsvērts, ka alianse "nemeklē konfrontāciju un nerada draudus" Krievijai.

Tikmēr Ķīna izmanto plašu politisko, ekonomisko un militāro aktivitāšu klāstu, lai demonstrētu spēku, teikts doktrīnā, kur pirmo reizi izklāstīts NATO skatījums uz Ķīnu.

NATO valstu līderi samitā Madridē parakstīja alianses jauno stratēģisko koncepciju, kas definēs NATO mērķus un pieeju nākamajos desmit gados. Pēdējo reizi šāds dokuments tika pieņemts 2010.gadā.

NATO valstu līderi vienojušies stiprināt Austrumeiropas aizsardzību, reaģējot uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina īstenoto iebrukumu Ukrainā.

Plānots arī palielināt NATO Ātrās reaģēšanas spēkus (NRF) no 40 000 līdz vismaz 300 000 karavīru.

Baltijas valstis, sevišķi Igaunija, pielikušas lielas pūles, lai panāktu NATO taktikas maiņu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un nodrošinātu pilnvērtīgu alianses austrumu flanga aizsardzību, nevis balstīšanos uz modeli, kas sākotnēji paredz atkāpšanos un pēc tam teritoriju atgūšanu.

NATO līderi pirmo reizi arī pievērsās klimata pārmaiņām, norādot, ka šī problēma pavairo draudus un tai ir liela ietekme uz sabiedroto drošību.

NATO līderi arī piekrita palielināt atbalstu Ukrainai, paredzot ilgtermiņa atbalstu, tai skaitā piegādāt vairāk militārā aprīkojuma un nodrošināt apmācības.

Jau vēstīts, ka ASV prezidents Džo Baidens šodien Madridē paziņoja, ka ASV pastiprinās NATO spēkus Eiropā gan uz zemes, gan jūrā, gan gaisā, un paredzēts palielināt amerikāņu karavīru skaitu arī Baltijas valstīs.