Bulgārijas parlaments atbalsta veto atcelšanu sarunu sākšanai ar kaimiņvalsti Ziemeļmaķedoniju

Par veto atcelšanu nobalsoja 170 deputāti, 36 bija pret, bet 21 deputāts atturējās.

Lēmums par veto atcelšanu jāpieņem Bulgārijas valdībai.

Sarunas par Ziemeļmaķedoniju par iestāšanos ES bija paredzēts sākt 2020.gadā, tomēr Bulgārija noteica veto sarunu sākšanai, vēloties panākt, lai Ziemeļmaķedonija dažas kopīgās vēstures daļas interpretē atbilstoši Sofijas oficiālajam skatījumam, atzīstot savas tautas un valodas bulgārisko izcelsmi.

Arī piektdien pieņemtajā parlamenta lēmumā par atbalstu veto atcelšanai teikts, ka "Ziemeļmaķedonijas iestāšanās ES procesā nekas nevar tikt interpretēts kā Bulgārijas atzīšana "maķedoniešu valodas" pastāvēšanai". Parlaments arī brīdinājis, ka veto var tikt atjaunots.

Skopje paudusi skepsi par iespējām virzīties uz priekšu ES iestāšanās sarunu lietā, uzsverot, ka valoda un vēsture nav iestāšanās sarunās apspriežami jautājumi.

"Mūsu nostāja ir tāda, ka valodas un vēstures jautājumiem nevajadzētu būt sarunu ietvarā," žurnālistiem Skopjē sacīja Ziemeļmaķedonijas ārlietu ministrs Bujars Osmani.

Veto atcelšanu aktīvi centusies panākt ES prezidējošā valsts Francija.

Par attiecību uzlabošanu ar kaimiņvalsti un veto atcelšanu iestājas Bulgārijas premjerministrs Kirils Petkovs, un tas bija viens no iemesliem, kāpēc pirms divām nedēļām valdošo koalīciju pameta pretīstablišmenta partija "Ir tāda tauta" (ITN). Līdz ar to Petkova kabinets kļuva par mazākuma valdību, bet trešdien parlaments tai izteica neuzticību. Tāpēc Bulgārijā būs jāveido jauna valdība, taču, ja tas neizdosies, būs jārīko pirmstermiņa vēlēšanas.