Šodienas redaktors:
Dace Otomere

"Liela daļa ogu netiek nolasītas." Latvijā trūkst zemeņu lasītāju

Raksta foto
Foto: Erika Anes/Shutterstock.com

Jūnija sākumā vairākās zemeņu audzētavās jau parādījusies pirmā raža. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šogad cilvēku vēlme lasīt ogas ir lielāka, taču, kā atzīst saimniecības, darbaroku varētu būt vairāk.

Audzētavām grūti piesaistīt vietējos bezdarbniekus, tādēļ dažviet zemenes lasa viesstrādnieki no Ukrainas un Uzbekistānas. Tomēr grūtības sagādā naktmāju un vīzu nodrošināšana Ukrainas civiliedzīvotājiem, kā arī neziņa, vai cilvēki no Uzbekistānas patiešām ieradīsies darba vietā.

Katru gadu atsevišķas saimniecības darbaspēka trūkuma dēļ zaudē lielu daļu zemeņu ražas. Zemeņu audzētavā "Čēmaiši" šobrīd ir pieteikušies 10 lasītāji, taču, kā norāda audzētavas pārstāvis Zigmārs Bružus, lai novāktu visu ražu, vajadzīgi 20 cilvēki.

Viņš norāda, ka ražas zudumi atkarīgi no laikapstākļiem un kaitēkļiem. Patlaban laikapstākļi ir labvēlīgi, taču sākuši uzdarboties zemeņu kaitēkļi.

"Atsaucība ir, cilvēki zvana no visas Latvijas. Arī bēgļi no Ukrainas ir zvanījuši, bet viņi vēlas naktsmītnes, kuras diemžēl nevaram nodrošināt. Zvana no visas Latvijas. Ir ļoti maz vietējo, kas strādā. Cilvēki brauc tālākus gabalus, ierodas no citām pilsētām.

Darbā pieņemam arī cilvēkus no kaimiņvalstīm, pārsvarā no Lietuvas. Ražas zaudējumu apmērs būs atkarīgs no laikapstākļiem un kaitēkļiem. Tagad jau dažādi zemeņu kaitēkļi sākuši "strādāt".

Laikapstākļi šobrīd ir labvēlīgi, pirmā raža ir sākusies, sola siltumu, tad jau tālāk skatīsimies, kā būs. Ja nespēsim novākt, tad, protams, būs zaudējumi," saka saimnieks.

Pērn ekstrēmo karstuma viļņu dēļ zemeņu audzētavai "Mālpils ZemeNes" pirmo reizi nācās nenolasīto ogu ražu nopļaut ar traktoru. Saimniecības vadītāja Ginta Apsīte stāsta: "Liela daļa ogu palika nenolasītas. Tas bija vienīgais gads, kad mēs tās ar traktoru nopļāvām nenolasītas.

Bija karsta vasara, lauki noražoja pusotra mēneša laikā ierasto divarpus mēnešu vietā, un, lai kā mēs meklējām, trūka darbaroku."

Apsīte vēsta, ka pagājušogad bija ļoti grūti atrast darbaspēku, tādēļ šogad audzētava nodarbina arī viesstrādniekus no Uzbekistānas. Bet viņa uzsver, ka tik un tā nav zināms, vai šogad nepietrūks darbaroku, jo ir grūti prognozēt laikapstākļus un to ietekmi uz ražu, kā arī ir savi riski pieņemot darbā iedzīvotājus no Uzbekistānas.

"Ir grūti prognozēt, cik daudz cilvēku patiešām atbrauks un arī paliks strādāt.

Darba devējs baidās uzņemt šos tautiešus, jo viņi mēdz neatbraukt līdz darba vietai, bet, šķērsojot Latvijas robežu, doties uz citām valstīm. Tā ir problēma.

Mūsu vēstniecība Uzbekistānā cenšas palīdzēt uzņēmējiem šo problēmu kontrolēt un ļoti daudziem vīzas atsaka. Latvijā diemžēl ir ļoti apgrūtināta vīzu izsniegšanas procedūra salīdzinot ar kaimiņvalstīm, kas attur darbiniekus no Ukrainas braukt pie mums."

Savukārt zemeņu audzētavā "Blomi" darbaroku šobrīd pietiek. Saimniecības īpašnieks Valdis Milaknis norāda, ka ražas zaudējumi viņa audzētavā ir katru gadu, un darbaspēka trūkums ir līdzīgs kā citus gadus.

"Pie mums lielākā daļa zemeņu lasītāju ir paši pircēji. Mēs pašreiz nemeklējam jaunas darbarokas. Mēs paši, četri cilvēki, saimniekojam, bet dažkārt kāds piesakās un palīdz," viņš vēsta.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu