Arī bijušais Lietuvas vēstnieks Krievijā Eitvīds Bajarūns atzinis, ka Krievijas draudi ir nopietni uztverami, tomēr iemesla panikai nav, jo Krievijai nav iespēju izpildīt visus izteiktos draudus.
Viņš uzsvēra, ka Lietuvas pusē ir patiesība, proti, nekāda Kaļiņingradas blokāde, kā apgalvo Maskava, nenotiek, bet atbilstoši Eiropas Savienības (ES) pieņemtajām sankcijām apturēts atsevišķu preču, piemēram, tērauda, melnā metāla un cementa, tranzīts. Pasažieru un citu preču pārvadājumi nav ierobežoti.
Tomēr Eiropas Savienības vides komisārs Virgīnijus Sinkevičs kritizēja savu valsti Lietuvu par nespēju laikus sagatavot stratēģisko komunikāciju, lai atbildētu uz Krievijas draudiem.
Viņš otrdien žurnālistiem Briselē uzsvēra, ka Krievijas nostāja bija paredzama, jo Maskavai tranzīts uz Kaļiņingradas apgabalu ir jūtīgs jautājums.
Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova trešdien žurnālistiem teikusi, ka Maskavas atbilde Krievijai būs praktiska, nevis diplomātiska.
Lietuva, ievērojot ES noteiktās sankcijas, kas spēkā stājās pagājušajā nedēļā, ir ierobežojusi atsevišķu preču tranzītu, bet Krievija to dēvē par Kaļiņingradas apgabala blokādi.
Kaļiņingradas apgabala gubernators Antons Aļihanovs sestdien paziņoja, ka Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" kravu pārvadājumu meitasuzņēmums "LTG Cargo" informējis Krievijas anklāva dzelzceļa operatorus par aizliegumu no 18.jūnija pārvadāt daudzas preces, jo ir noteiktas sankcijas.
Gubernators pauda, ka aizliegums ietekmēs 40-50% uz un no citiem Krievijas reģioniem eksportētās un importētās preces, kuru pārvadājumi notiek caur Lietuvu. To vidū ir būvmateriāli, cements un metālu produkcija.
Lietuvas Ārlietu ministrija norādījusi, ka 17.jūnijā spēkā stājas ES sankcijas Krievijas tērauda un citas dzelzs produkcijas importam un tranzītam bloka teritorijā. Šāds aizliegums iekļauts 15.martā pieņemtajā ES ceturtajā sankciju paketē.
Dzelzceļa pasažieru satiksme ar Kaļiņingradas apgabalu tiek īstenota caur Lietuvas teritoriju bez izmaiņām, bet lidmašīnas lido virs Baltijas jūras, jo ES valstu gaisa telpa Krievijai ir slēgta.
Kaļiņingradu, kas agrāk bija Austrumprūsijas ostas pilsēta Kēnigsberga, 1945.gada aprīlī Sarkanā armija sagrāba no nacistiskās Vācijas kontroles un pēc Otrā pasaules kara pievienoja Padomju Savienībai. Tagad Krievijai piederošā teritorija Baltijas jūras piekrastē robežojas ar NATO dalībvalstīm Lietuvu un Poliju.