Valdībā diskutē par atteikšanos no dabasgāzes apkures mājsaimniecībās un arī centrālās apkures kompānijās

Otrdien valdības sēdē par jautājumu izvērsās diskusija, kad sēdes dalībnieki diskutēja par Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto informatīvo ziņojumu "Par atbalsta pasākumiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām", kas paredz šajā apkures sezonā - no šā gada 1.oktobra līdz nākamā gada 30.aprīlim - indikatīvi 350,2 miljonu eiro apmērā.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pauda, ka ir jāsāk diskusija par dabasgāzes apkures katlu uzstādīšanas aizliegumu, uzdodot EM un VARAM sagatavot priekšlikumus, kā šāda veida opciju īstenot.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) sacīja, ka sākotnēji varētu noteikt kārtību, kas jaunos projektos aizliedz šādu gāzes katlu uzstādīšanu, piemēram, personām, kas plāno privātmāju vai daudzdzīvokļu namu, uzreiz liekot apzināties, ka ir jāizvēlas alternatīva opcija.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) sacīja, ka šāds virziens ir labs. Viņš piedāvāja sēdes protokola lēmumā iekļaut informatīvā ziņojuma izstrādi par atteikšanos no dabasgāzes līdz 2030.gadam, savukārt Ministru prezidents norādīja, ka bez aprēķiniem konkrētu gadu noteikt nebūtu pareizi.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) skaidroja, ka kopumā atbalsta šo domu, tomēr ir ļoti daudz tehnisku problēmu, kas šāda veida mērķa īstenošanu varētu mazināt. Piemēram, ir veca tipa mājas, kurās nav centralizētās apkures. Tāpat ir jāņem vērā arī, ka ir personas privātmājās, piemēram, seniori, kuri nevarēs atļauties nomaiņu uz alternatīviem apkures avotiem.

Indriksones ieskatā, patlaban svarīgākais signāls, ko ir nepieciešams sniegt sabiedrībai, ir fakts, ka valdības apstiprinātais atbalst ir tikai ārkārtējai situācijai, neskatoties uz to, ka energoresursu cenas varētu arī sevišķi nemazināties.