Ārlietu ministrs sacīja, ka karš Ukrainā ir lielāks par Krievijas līderi, norādot, ka viņi nespētu karot "bez iedzīvotāju atbalsta, bez šādas iedzīvotāju smadzeņu skalošanas ar propagandas kanālu starpniecību".
Turklāt Rinkēvičs sacīja, ka "nevienam nevajadzētu spiest Ukrainu sniegt Krievijai koncesijas, lai apturētu karu". Lai gan uz kādu laiku tas varētu darboties, ārlietu ministrs apšaubīja, ka tas būtu pastāvīgs atturēšanas līdzeklis pret Krievijas agresiju nākotnē.
"Nedrīkstēsim vēlreiz pieļaut šo kļūdu. Krievija neveido šo karu, lai paplašinātu NATO vai neļautu Ukrainai iestāties NATO vai ES. Runa ir par Ukrainas iznīcināšanu, zemes iegūšanu, impērijas atjaunošanu," viņš teica.
Lai novērstu Maskavas militāro agresiju nākotnē, Rinkēvičs sacīja, ka "Krievijai ir jābūt tādā situācijā, kad tās kara un ekonomiskā mašinērija ir tādā stāvoklī, ka tā nevar uzsākt nekādu militāru uzbrukuma operāciju", un, lai gan viņš neredz, ka sankcijas varētu izbeigt pašreizējo karu, tās varētu palīdzēt atturēt no kara nākotnē.
Tā kā NATO līderi gatavojas tikties Spānijas galvaspilsētā vēlāk šomēnes, Rinkēvičs sacīja, ka Latvija saskata ļoti konkrētus pasākumus, kas būtu jāveic, lai stiprinātu drošību Baltijā, un galvenais no tiem ir ilgtermiņa NATO karaspēka klātbūtne.
"Mēs vēlamies izvairīties no situācijas, ka pēkšņi tiek okupētas Baltijas daļas un mēs piedzīvojam jaunu Buču vai Mariupoli," sacīja Rinkēvičs, atsaucoties uz Ukrainas teritoriju nosaukumiem, kurās ir notikušas masu zvērības.