VIDEO ⟩ Atbalsts Ukrainas bēgļiem un atteikšanās no biopiejaukuma degvielā. Par ko lēma valdība?

Video: Preses konference 

No jūlija līdz nākamā gada beigām biopiejaukuma pievienošana degvielā nebūs obligāta

Ar mērķi mazināt pieaugušās degvielas cenas no 1.jūlija līdz 2023.gada beigām biopiejaukuma pievienošana degvielā nebūs obligāta, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu.

Šajā periodā biodegvielas piejaukuma prasības piemērošana būs brīvprātīga, proti, degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.

EM prognozē, ka grozījumu apstiprināšanas rezultātā, ja tādējādi mazināsies degvielas cena vai tās palielinājums notiks lēnāk, degvielas patēriņš netiktu būtiski ietekmēts, tas ir, netiktu novērots būtisks degvielas patēriņa pieaugums.

Ministrija skaidro, ka vienlaikus jāņem vērā, ka degvielas tirgus Latvijā netiek regulēts - tirdzniecība notiek brīvā tirgus apstākļos, kā arī jāņem vērā, ka noteikumu projekts nenoteic to, ka biodegvielas piejaukšana ir aizliegta, un, ja degvielas realizētājs izvēlas šo piejaukumu saglabāt, tas attiecīgi tiek iekļauts arī degvielas cenā.

Spēkā esošie noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu paredz, ka dīzeļdegvielu atļauts realizēt Latvijā tikai tad, ja tai ir pievienota biodegviela ne mazāk kā 6,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Savukārt benzīnu (E95) atļauts realizēt tikai tad, ja tam ir pievienots bioetanols ne mazāk kā 9,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Kopš 2019.gada biodegvielas piejaukuma prasības ir harmonizētas visās Baltijas valstīs.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) valdības sēdē uzsvēra, ka biopiejaukuma pievienošana degvielā līdz ar šiem grozījumiem netiek atcelta - ja tas pēc ekonomiskiem principiem ir izdevīgāk, degvielas tirgotāji biodegvielu atbilstoši pieļaujamajām normām var pievienot arī vairāk. Tāpat viņa sacīja, ka grozījumi, kas ļaus tirgotājiem pašiem izvēlēties, vai pievienot biopiejaukumu, tiks vērtēti dinamiski.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas (LBBA) valdes loceklis Indulis Stikāns sēdes laikā iebilda pret attiecīgajiem grozījumiem, norādot, ka šādam lēmumam trūkst aprēķinu par konkrētu cenas samazinājumu.

Tajā pašā laikā finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atbildēja, ka jautājums par cenu nav aktuāls, jo cenu izmaiņas ir ļoti dinamiska, tādēļ aprēķini nebūtu relevanti.

Jau ziņots, ka Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvji aģentūrai LETA iepriekš atzina, ka šis solis gala cenas samazinājumu, visticamāk, nedos. Biodegvielas piejaukuma atcelšana radīs lielāku pieprasījumu pēc fosilās degvielas, kam var būt cenu paaugstinoša ietekme. Turklāt degvielas tirgotājiem jau ir noslēgti ilgtermiņa līgumi par degvielas piegādēm ar biopiedevu.

Arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) darba grupas vadītāja Dace Cīrule norādīja, ka lēmums atteikties no biopiejaukuma nesamazinās degvielas cenas. Viņa pauda, ka līgumus par degvielas piegādi tirgotāji ir noslēguši jau pagājušajā gadā, tas nozīmē, ka pat gadījumā, ja biopiejaukums degvielā nebūs obligāts vai no tā atteiksies vispār, patērētājiem degvielas cenās būs jāsamaksā soda nauda par noslēgtajiem līgumiem.

Valdība atbalsta papildus 40 miljonu eiro piešķiršanu pašvaldībām Ukrainas bēgļu atbalstam

Valdība otrdien, 14. jūnijā, atbalstīja papildus vairāk nekā 40 miljonu eiro piešķiršanu no līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, lai turpinātu kompensēt pašvaldībām izdevumus, kas radušies nodrošinot atbalstu Ukrainas bēgļiem.

Līdzekļi nepieciešami, lai pašvaldības var turpināt nodrošināt Ukrainas civiliedzīvotājiem izmitināšanu un ēdināšanu, sociālo atbalstu, izglītību u.c.

Līdz ar to kopumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai tiks piešķirti līdzekļi, kas nepārsniedz 53,4 miljonus eiro, lai segtu izdevumus, kas pašvaldībām radušies sniedzot atbalstu Ukrainas bēgļiem.

Kā ziņots, valdība iepriekš ārkārtas sēdē vienojās par Latvijā nonākušo Ukrainas civiliedzīvotāju sniegtā atbalsta pagarinājumu līdz šī gada 31.decembrim.

Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā līdz šim Latvijā reģistrēti aptuveni 32 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, bet teju 26 000 bēgļu izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, liecina Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija.