VIDEO ⟩ "Man nav no kā iekrāt." Iedzīvotāji bažīgi, kā rudenī spēs apmaksāt rēķinus

"Iekrāt tagad, kamēr nav jāmaksā. Ir jāpadomā par to, kas būs ziemā, apkures sezona kad sāksies, lai tiešām būtu kaut kāds uzkrājumiņš," tā uzskata Vija.

Zemas cenas nebūs

Energoresursu cenu pieaugums pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā jau laicīgi licis daudziem Latvijas siltumapgādes uzņēmumiem pārskatīt savus tarifus, un ir gaidāms, ka rudenī situācija vēl vairāk pasliktināsies.

Latvijas lielākā siltumapgādes uzņēmuma "Rīgas Siltums" valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis pauda cerību, ka Rīgā tarifu izdosies noturēt 100 eiro robežās.

Tāpat arī uzņēmuma valdes locekle Biruta Krūze ziņoja, ka ir iesniegts tarifu projekts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, kas paredz, ka no 1. augusta siltumenerģijas tarifs būs 86 eiro par MWh.

Krūze arī pauda viedokli, ka jānodrošina mērķēts atbalsts iedzīvotājiem. Tā būtu pabalstu sistēma, kas atbalstītu tās iedzīvotāju grupas, kurām divkāršotie rēķini būs liels slogs.

Turpretī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Aino Salmiņš uzsvēra, ka Latvijā nabadzības riskam pakļauti 439 000 jeb 23,4% iedzīvotāju, taču šobrīd sociālo palīdzību saņem aptuveni 82 000 iedzīvotāju. Tādēļ ideja par mērķēto atbalstu sistēmu ir samērā liela utopija, norādīja Salmiņš

Zemas cenas par siltumenerģiju turpmākajā periodā iedzīvotāji neredzēs. Tās vairs nav tikai spekulācijas, bet acīmredzama situācija, tā uzskata Normunds Talcis.

"Ņemot vērā to, ka Rīgā mēs 70% no siltumenerģijas iepērkam no neatkarīgajiem ražotājiem, tostarp arī no AS "Latvenergo", kas to ražo no dabasgāzes, cenas augs. Dabasgāzi vairs neiepērk no Krievijas, bet cena gāzei no sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa ir augsta," skaidro eksperts.

Normunds Talcis arī uzsver: "Ja runājam par valsts atbalstu, tad, lai noņemtu slogu no budžeta, stingrāk būtu jālieto enerģētiskās nabadzības princips, kas ir noteikts Enerģētikas likumā.

Ir jāizstrādā mehānisms, kā atbalstīt tos, kuri nevar samaksāt, savukārt tie, kuri var maksāt, lai domā, kā taupīt."

Enerģētiskā nabadzība ir būtiskākais jautājums, pie kā valdībai vajadzētu strādāt, lai ietekme uz budžetu nebūtu tik liela.

Kā sagatavoties apkures sezonai?

Talcis iedzīvotājiem iesaka sākt veidot iekrājumus, kas palīdzēs norēķināties par siltuma cenām.

Iedzīvotāji konkrētā mājā var vienoties arī par siltuma samazināšanu par diviem grādiem, kas jau radīts 10% ietaupījumu.

"Viss ir iedzīvotāju rokās, ja to pieļauj automatizētais siltummezgls. Jautājums ir par lēmumu pieņemšanu," norāda Talcis.

Tāpat būtiski ir laicīgi domāt pār izmaiņām apkures sistēmā, kas ļautu ietaupīt.

"Mudinu sākt ātrās energoefektivitātes pasākumus, pārbūvējot apkures sistēmu, uzstādot siltuma regulēšanas iespējas ar termoregulatoru un uzstādot siltuma maksas sadalītājus jeb alokatorus. Tādējādi var panākt līdz pat 20% ekonomiju patēriņam un rēķinam. Turklāt maksāt par savu patērēto siltumu," iesaka Talcis.

Alokatori ir individuālie siltuma maksas sadalītāji. Tās ir nelielas elektroniskas ierīces, kuras uzstāda uz radiatoriem un ieprogrammē atbilstoši radiatora jaudai un parametriem. Alokatori fiksē, cik daudz siltuma ir saņēmis katrs dzīvokļa radiators.

Datus var nolasīt, un īpašnieks jebkurā brīdī var kontrolēt, cik ir patērējis. Operators reizi mēnesī sniedz pārskatu par visos dzīvokļos izlietoto siltumenerģiju un aprēķina katra daļu mājas kopējā patēriņā. 

"Mums jau šobrīd ir piecu gadu pieredze Ulbrokas ielā, kur varam pateikt, ka efekts ir konkrētam lietotājam, dzīvoklim un arī mājai kopumā.

Skaidrs, ka daļa dzīvokļu īpašnieku dzīvos kā līdz šim, bet daļa, braucot atvaļinājumā vai brīvdienās uz laukiem, siltuma patēriņu samazinās," uzskata "Rīgas Siltuma" valdes priekšsēdētājs.