Kodolieroču lietošanas draudi sasnieguši augstāko līmeni kopš Aukstā kara, uzskata SIPRI

Lai arī pagātnē tika gūti būtiski panākumi kodolieroču kontroles ziņā un kodolieroču izplatības mazināšanā, šobrīd kodolieroču pielietošanas draudi ir lielāki kā jebkad kopš Aukstā kara laikiem, teikts SIPRI ziņojumā.

Ziņojumā arī norādīts, ka kodolvalstis turpinot modernizēt savus kodolarsenālus, tomēr neskatoties uz kodolgalviņu skaita nelielu samazināšanos, sagaidāms, ka tuvākajā desmitgadē to skaits atkal pieaugs.

Ja deviņas ar kodolieročiem bruņotās valstis nespers tūlītējus un konkrētus soļus kodolatbruņošanās virzienā, globālais kodolarsenāls atkal varētu pieaugt pirmo reizi kopš Aukstā kara, brīdina SIPRI.

Aptuveni 90% visu pasaules kodolieroču ir ASV un Krievijai. Abām valstīm ir izvērstas plašas un dārgas programmas kodolgalviņu, to nešanas ierīču un ražošanas objektu nomaiņai un modernizācijai, norāda SIPRI.

Septiņas pārējās kodolvalstis - Lielbritānija, Francija, Ķīna, Indija, Pakistāna, Izraēla un Ziemeļkoreja - nesen izstrādājušas jaunas ieroču sistēmas vai vismaz paziņojušas par to.