"De Facto" nav zināms par kādu laika periodu Latvijas drošības iestādes bija savākušas pierādījumus pret Frolovu. Apsūdzēt viņu bija iespējams par sadarbību kopš 2016.gada, kad stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas ļāva spiegošanā apsūdzēt ne tikai par neizpaužamu, bet arī citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalstu izlūkdienestam.
VDD un Militārās izlūkošanas un drošības dienests lakoniski norādījuši, ka Frolovs izlūkziņas vācis ilgstoši. Prokurors, kurš uztur apsūdzību pret Frolovu, akcentē, ka, izņemot informāciju, kas skar aizsardzības sektoru, Frolovs nodevis Krievijai ziņas arī par valstij nozīmīgu infrastruktūru, tajā skaitā dzelzceļu.
"Viņš vāca dažādos veidos, tajā skaitā ar viņa rīcībā nodoto tehniku, ziņas par infrastruktūru, kura kritiska būtu kādas kaimiņvalsts bruņotas agresijas gadījumā, ko mēs varam novērot šobrīd arī karā Ukrainā," atklāj lietas prokurors Aldis Lasmanis.
Karš Ukrainā ļoti labi parāda, ka dzelzceļš ir balsts armijas pārvietošanai un apgādei. Pretiniekam nodota informācija par šādiem objektiem ļauj tos vieglāk iznīcināt. Militāro izlūku uzdevums ir pēc iespējas detalizētāk fiksēt situāciju dabā, ko nav iespējams fiksēt, piemēram, no satelīta.
Frolovs neatklāj, kādu tieši informāciju Krievijai nodevis, bet stāsta, ka ar specdienesta pārstāvjiem ticies Krievijā. Viņam tika uzdoti konkrēti jautājumu, uz kuriem viņš mēģināja iegūt atbildes: "Es nekad nestrādāju valsts iestādēs, man nebija nekādas pieejas pie valsts slepenās informācijas. Un es nedomāju, ka informācija, ko es nodevu, bija ļoti svarīga, bet uzskatu, ka tas varētu palīdzēt kara laikā."