Raidījums: Atvieglojumi vēja staciju būvniecībai dos priekšrocības būvatļauju spekulantiem

VARAM faktiski no vēja enerģijas tirgus izstumj valsts uzņēmumu Latvenergo un Latvijas valsts meža projektus. Likums ļaus elektrostacijas un to aizsargjoslas ieplānot uz svešas zemes bez saskaņošanas ar īpašnieku.

Vēja enerģijas bizness šobrīd ir elektrizējies. Elektrības biržas cena četrreiz pārsniedz pašizmaksu un pie lielās peļņas tiks tie, kas pirmie iegriezīs savas turbīnas. Papildus turbulenci nozarē radījusi Vides ministrija.

Par iespējamo enerģētikas krīzi valdības un eksperti runā jau divdesmit gadus, taču nekas prātīgs tā arī nav izdarīts. īsta krīze sākās pagājušajā gadā ar gāzes un elektrības cenu strauju augšanu. Krišjāņa Kariņa valdībai bija jāatrod risinājumi, kā samazināt elektrības deficītu.

Kā to panākt, bija jāatrisina Artūra Toma Pleša vadītajai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Tieši vides aizsardzības prasību izpilde visvairāk kavē vēja biznesu.

Ministrija ātri sagatavoja jaunu likumu un sola, ka tagad vēja parku varēs saskaņot pusgada laikā. Un gada laikā rotori varēs sākt griezties un ražot strāvu. Likuma priekšrocības varēs izmantot vēja parki, kuru jauda ir vismaz 50 megavati. Tie ir lielražotāji ar vismaz septiņiem vēja rotoriem.

Šie parki ar valdības lēmumu iegūs nacionālo interešu objekta statusu, kuru būvniecību nevar apturēt ar iedzīvotāju sūdzībām. Likums atbrīvos komersantus no pienākuma vērtēt vēja ģeneratoru ietekmi uz vidi. Tas parasti aizņēma vairākus gadus un bija sarežģītākais posms. Turpmāk pietiks ar ekspertu slēdzieniem par ietekmi uz putniem un sikspārņiem.

Būvatļaujas izsniegs centralizēti, ne vairs pašvaldību būvvaldes. Likuma priekšrocības varēs izmantot tik ilgi, līdz valstī būs uzbūvētas stacijas ar kopējo jaudu 1000 megavati.

Tie ir ap 150 ģeneratoru. Ja tos uzbūvēs, būs dzēsts Latvijas elektrības deficīts un elektrības cenai būtu jākrīt.

Šobrīd dažādās attīstības stadijās ir vairāki desmiti vēja parku. Tie Augstsprieguma tīklā rezervējuši 1386 megavatu jaudu. Visiem tirgū vietas nepietiks. Vinnēs tie, kas stacijas palaidīs pirmie. Viena megavata vēja enerģijas pašizmaksa ir ap 40 eiro. Biržā to šobrīd var pārdot par 160 eiro.

Maijā likuma projektu apstiprināja valdība, jūnijā tas nonāca Saeimā. Tautsaimniecības komisijas sēdē atklājās, ka iebildumi pret projektu ir gandrīz visiem. Pašvaldībām, jo tām atņemtas iespējas ietekmēt būvniecību. Vides sargiem, jo jaunais likums ļaus vietām neievērot liegumus. Pat vēja biznesa lobētāju asociācijai, jo sabojās biznesa reputāciju un izgāzīs pārdomātus ilgtermiņa projektus.

Nemierā ir arī uzņēmums Latvijas valsts meži. Tas kopā ar Latvenergo plānoja iesaistīties vēja enerģijas biznesā, bet jaunie noteikumi faktiski izslēdz uzņēmumu no spēles.

Valsts mežus ietekmēs norma, ka vēja parki nevarēs būt tuvāk par 2 kilometriem Eiropas nozīmes aizsargājamām teritorijām, putnu un sikspārņu aizsardzībai noteiktiem mikroliegumiem. Tādu mežos ir daudz.

Vēja enerģijas asociācija uzskata, ka jaunā likuma detaļās ir tik daudz pretrunu un ieprogrammētu konfliktu ar zemes īpašniekiem, dabas draugiem un pašvaldībām, ka būvatļaujas iegūšana vēl negarantēs , ka spēkstacija tiešām tiks uzcelta. Ieguvēji no likuma būs starpnieki, kas iegūs būvatļaujas, ko pārdot tālāk.

"Šie attīstītāji tad visticamākais dažu mēnešu laikā saņems savas atļaujas, bet, kā es minēju, nebūtu problēmu, ja tas būtu Latvenergo vai reālas energokompānijas, tās bažas, kas jāpasvītro, ka tie nav reālie attīstītāji, tie ir spekulanti,"

pauž Toms Nāburgs, Vēja enerģijas asociācijas vadītājs.

Nāburgs saka, jauns likums nebija vajadzīgs. Asociācija redz iespēju par pusotru gadu saīsināt termiņus jau esošajā regulējumā.

Lielāko pretestību un konfliktus radīs jaunā norma, ka vēja parka attīstītājs varēs saņemt būvatļauju, nevienojoties ar zemes īpašnieku par stacijas vai tās 400 metru aizsargjoslas izvietošanu uz viņa zemes. Zemes īpašnieks būs tikai jāinformē.

Likuma projekta līdzautors, Vides un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Ķēniņš apgalvo, ka likuma norma ir pārprasta.

Ap to laiku, kad Vides ministrijas sagatavoto likuma projektu apsprieda valdībā, Ventspils novadā firma Envirsus rīkoja sākotnējo sabiedrisko apspriešanu 100 vēja turbīnu parkam Užavas, Vārves un Ziru pagastā. Tur atklājās, ka vairākas vēja turbīnas jau ieplānotas uz svešas zemes bez brīdināšanas.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija komisijas priekšēdētāja vietnieks Ralfs Nemiro sola, ka ekspertu iebildumi ir sadzirdēti un deputāti likumu izlabos. Par starpnieku iespējām izmantot topošo likumu viņš gan neuztraucas.