Mariupoles iedzīvotāji saskaras ar holēras epidēmijas risku ūdens un sanitāro apstākļu krīzes apstākļos

"Holēras risks ir ļoti augsts," sacīja Mariupoles mēra padomnieks Petro Andrjuščenko, piebilstot, ka pašvaldība nevar sniegt aplēses par inficēto gadījumu skaitu, jo Krievijas spēku okupācijas apstākļos nav iespējams piekļūt iedzīvotājiem.

Lai gan pēdējās dienās brīdinājumi ir pastiprinājušies, Mariupoles mērs Vadims Boičenko pagājušajā mēnesī vietnē "Telegram" paziņoja, ka ūdensapgādes problēmu dēļ pilsētai draud infekcijas katastrofa un līdz gada beigām var nomirt vairāk nekā 10 000 cilvēku.

Pasaules Veselības organizācijas aģentūras "Health Cluster Ukraine" aprīlī sagatavotajā ziņojumā teikts, ka ūdens un higiēnas infrastruktūras pasliktināšanās ir radījusi satraucoši augstu slimības uzliesmojuma risku.

Ziņojumā teikts, ka siltais laiks, visticamāk, palielinās infekcijas izplatību.

"Ir karsts. Pilsētas ielās joprojām ir līķi - īpaši zem dzīvojamo ēku gruvešiem. Dažos kvartālos nav iespējams pat paiet garām - sapuvušas cilvēku miesas smaku dēļ. Jau kādu laiku nav lietus, un kļūst arvien karstāks," pastāstīja kāds Mariupoles iedzīvotājs.

Arī slimnīcu personāla stāvoklis ir "katastrofāls", trešdien, 8. jūnijā, vietnes "Telegram" kanālā rakstīja Andrjuščenko.

"Vizuāls apliecinājums pilnīgam medicīnas sistēmas sabrukumam... Šādā  stāvoklī jebkura infekcijas slimība pārvēršas par nāvējošu epidēmiju," viņš sacīja.

Andruščenko pavēstīja, ka Azovas jūrā ir aizliegts peldēties, lai kontrolētu slimības izplatību. Viņš teica, ka Krievijas okupācijas iestādes ir sākušas karantīnas ieviešanu ieņemtajā Mariupoles pilsētā.

"Sajaucas kanalizācijas ūdeņi un dzeramais ūdens," sacīja PVO Ukrainas incidentu vadītāja Dorita Nīcana.

"Tas ir milzīgs risks daudzām infekcijām, tostarp holērai," viņa teica.

"Piekļuve Mariupolei ir problēma, bet tiek meklēti dažādi risinājumi," sacīja PVO pārstāve Margareta Harisa.

Lai veiktu nepieciešamos pasākumus slimības izplatīšanās riska kontrolei, starptautiskā organizācija "ir sniegusi Ukrainai norādījumus par profilaksi, gatavību, gadījumu definēšanu, atklāšanu - tostarp notekūdeņu monitoringu - aprūpes un gadījumu pārvaldības standartiem," piebilda Harisa.

Ūdens trūkuma dēļ pilsētas iedzīvotāji ir lietojuši neattīrītu ūdeni no upēm un ezeriem, brīdināts aprīļa ziņojumā, kurā teikts, ka Ukraina ir arī pēdējā Eiropas valsts, kurā tika izsludināta holēras epidēmija - 2011. gadā Mariupolē bija 33 gadījumi.

"Ūdens joprojām nav piegādāts - to piegādā kravas automašīnas, un cilvēki uz ielām stāv rindās, lai piepildītu dažas pudeles," sacīja Mariupoles iedzīvotājs, piebilstot, ka pilsētas iedzīvotājiem nav informācijas par iespējamiem saslimšanas gadījumiem.

PVO norāda, ka tā ne tikai veicina gatavību holēras vakcīnu lietošanai Ukrainā, bet arī sadarbojas ar Veselības ministriju, lai nodrošinātu riska komunikācijas materiālus, kuros cilvēkiem tiek sniegti padomi par to, "kā aizsargāties, par profilaksi, kā arī par ārstēšanu".

Starptautiskā organizācija ir piedāvājusi arī medicīniskos piederumus, tostarp PVO komplektus ar ātrās diagnostikas testiem (RDT), sacīja Hariss.

Tiek ziņots, ka pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā februārī pilsētā dzīvoja vairāk nekā 400 000 cilvēku. Lai gan nav precīzas statistikas par pašreizējo iedzīvotāju skaitu, Ukrainas amatpersonas lēš, ka okupētajā pilsētā joprojām dzīvo no 100 000 līdz 150 000 cilvēku, no kuriem daudzi slēpjas pagrabos un bumbu patvertnēs.

Harisa uzsvēra pilsētā palikušo cilvēku kritisko psiholoģisko stāvokli un to, kā tas veicinās iespējamo uzliesmojumu.

"Cilvēkiem ir jābūt kustībā, bet viņi bieži nekustas dienām un ir tuvu viens otram, mitinoties pagrabos, bumbu patvertnēs. Psiholoģiskais spiediens, ko viņi izjūt, noteikti smagi ietekmē viņu imūnsistēmu, vājina to," viņa teica.

"Tāpēc pat tas, kas jums vai man parasti ir tikai viegla infekcija, cilvēkam šajos apstākļos ir daudz nopietnāka," viņa piebilda.