Latvijas valstspiederīgajiem nevajadzētu doties uz Baltkrieviju, norāda ĀM parlamentārā sekretāre

Viņa norādīja, ja Latvijas valstspiederīgi nonāktu bīstamā situācijā, ĀM nebūtu iespējams pilnvērtīgi sniegt konsulāro palīdzību. Kalniņa-Lukaševica akcentēja, ka Baltkrievijā cilvēktiesības vairs neeksistē un tās vienmēr ir bijušas zemā līmenī.

ĀM parlamentārā sekretāre vērsa uzmanību uz to, ka Baltkrievija piedalās Krievijas īstenotajā agresijā pret Ukrainu. Latvijas kaimiņvalsts tiešā veidā ļauj savā teritorijā uzturēties daudzskaitlīgam Krievijas karaspēkam.

Savukārt publiski izskanējušas ziņas, ka tuvākajā laikā Baltkrievijas karaspēks varētu tiešā veidā iesaistīties karadarbībā pret Ukrainu.

"Ņemot vērā kontekstu, ka Baltkrievijai ir ciešas saites ar Krieviju, atkarība no tās un atbalsts gan ļaujot militāram spēkam izmantot tās teritoriju, gan resoriski, no Latvijas puses bija stingrs uzstādījums, ka Baltkrievija ir līdzatbildīga un arī pret to ir jāvērš stingri sankciju režīmi," sacīja Kalniņa-Lukaševica.

Viņa arīdzan atzīmēja, ka kara pirmajās nedēļas pret Krieviju tika noteikti stingrāki sankciju režīmi, nekā pret Baltkrieviju.

Tāpat bija novērojamas tendences caur Baltkrieviju apiet noteiktās sankcijas. Lai to novērstu Latvija uzstāja uz stingrām sankcijām arī pret Baltkrieviju.

Kalniņa-Lukaševica atzīmēja, ka pagājušajā nedēļā tika apstiprināta sestā sankciju kārta pret Krieviju. Tāpat tika apstiprināta sestā sankciju kārta pret Baltkrieviju, kas stājās spēkā 4.jūnijā.

Sešās sankciju kārtās Eiropas Savienība (ES) ir sankcionējusi 195 fiziskās personas un 35 juridiskās personas no Baltkrievijas. Šīs personas primāri ir saistītas ar prezidenta kanceleju, militārajiem un drošības spēkiem.

Tāpat no ES puses ir aizliegts eksportēt uz Baltkrieviju divējāda lietojuma preces. Sestajā sankciju kārtā papildus ierobežojumi ir piemēroti vairākiem uzņēmumiem. Savukārt no 14.jūnija no SWIFT tiks atslēgta "Belarusian Bank For Development And Reconstruction".

ĀM parlamentārā sekretāre norādīja uz Ukrainas puses ziņoto, ka izlūkdienesti liecina par Baltkrievijas militārpersonu tieši iesaisti agresijā pret Ukrainu. Pēc Kalniņas-Lukaševicas paustā, nav nekāda pamata uzskatīt, ka Baltkrievija ir mazāk atbildīga par notiekošo.

Saeimas Ārlietu komisija šodien sāka vētīt Latvijas un Baltkrievijas divpusējos līgumus. Deputāti lēma atstāt spēkā, piemēram, nolīgumu par starptautisko dzelzceļa satiksmi, līgumu par kodolnegadījumu operatīvu izziņošanu un sadarbību civilās aviācijas gaisa kuģu meklēšanas un glābšanas jomā.

Tāpat komisija lēma atstāt spēkā līgumu par Latvijas un Baltkrievijas valsts robežas režīmu, vienošanos par pilnvaroto robežas pārstāvju darbu un vienošanos par sadarbību robežu jautājumos. Spēkā paliek arī līgums par sadarbību sociālās drošības jomā, cīņā pret organizēto noziedzību, vienošanos par robežas caurlaides punktiem un citus.

Kā informēja Saeimas Preses dienests, komisija nākamajā sēdē turpinās izvērtēt Latvijas un Baltkrievijas divpusējos līgumus, lai lemtu par katra konkrēta līguma iespējamo darbības apturēšanu vai denonsēšanu.

Latvijai ar Baltkrieviju kopumā ir noslēgti 42 divpusējie līgumi. Desmit no tiem jau ir zaudējuši spēku, un viens līgums vēl nav stājies spēkā.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) akcentēja, ka, ļaujot savā teritorijā uzturēties agresora karaspēkam, Baltkrievija atbalsta Krievijas īstenoto militāro agresiju pret Ukrainu un kļūst līdzatbildīga.

Tāpat Kols norādīja, ka Baltkrieviju jau pāris gadus pārvalda neleģitīms prezidents, kura režīms īsteno represijas pret iedzīvotājiem un pārkāpj cilvēktiesības.

Komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka tas ir būtisks iemesls, aktualizēt jautājumu par divpusējo attiecību uzturēšanu ar Baltkrieviju un pēc iespējas minimizēt sadarbību ar šo valsti.

Sēdē deputāti uzklausīja nozaru ministriju pārstāvju viedokļus par līgumu atbilstību ģeopolitiskajai situācijai saistībā ar Baltkrievijas nostāju attiecībā pret Krievijas īstenoto agresiju Ukrainā un starptautiskās sabiedrības vērstajām sankcijām pret Baltkrieviju.

Komisija aicināja ministrijas izvērtēt, vai esošajos apstākļos ir iespējams apturēt katra atsevišķa ar Baltkrieviju noslēgtā divpusējā līguma izpildi vai to denonsēt.