Baltijas valstu līderi tiksies ar Vācijas kancleru Šolcu

Baltijas valstu un valdību vadītāji ar Vācijas kancleru plāno pārrunāt drošības situāciju reģionā saistībā ar Krievijas īstenoto karu Ukrainā, atbalstu Ukrainai un Madridē plānotā NATO samita lēmumus Austrumu flanga stiprināšanai.

Jau vēstīts, ka, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, NATO apsver iespējas pastiprināt alianses austrumu flangu.

Baltijas valstis aicina palielināt NATO paplašinātās klātbūtnes bataljonus, kas tajās izvietoti kopš 2017. gada, līdz brigādes līmeņa vienībām.

NATO ģenerālsekretāra vietnieks Mirča Džoane norādījis, ka alianses klātbūtne reģionā tiks pastiprināta vairākās jomās un iecerēts, ka tā būs "noturīga, elastīga un ilgtspējīga", taču precīzs spēku lielums vēl nav skaidrs un galīgie lēmumi tiks pieņemti jūnijā gaidāmajā Madrides samitā.

Pēc Džoanes teiktā, runa ir ne tikai par sauszemes, jūras un gaisa spēkiem, bet arī par kiberdrošības un kosmosa spēkiem.

"Mums būs jauna pretraķešu aizsardzības arhitektūra, kas ir ļoti svarīgi, bet austrumu spārnā patrulēs simtiem NATO iznīcinātāju," viņš norādījis.

Lūgts komentēt bažas, ka daļa NATO valstu, iespējams, gribētu atjaunot agrāko attiecību līmeni ar Krieviju un tādēļ varētu neatbalstīt krasas pārmaiņas attiecībā uz alianses klātbūtni austrumu spārnā, Džoane atbildējis, ka šādas pazīmes nesaskata.

NATO samits Madridē gaidāms 29.-30. jūnijā.