Nausēda: Baltkrievijas sliežu ceļi pie Ukrainas robežas varētu kalpot jauniem militāriem uzbrukumiem

Kopš Krievija 24. februārī sākusi atkārtotu iebrukumu Ukrainā, Kijiva vairs nevar izmantot labības eksportam savas Melnās jūras ostas, kuras bloķē krievu karaflote. Ukrainas labības eksports caur Baltkrieviju ir viena no iespējām, kas tiek apspriesta ANO organizētajās sarunās, kuru mērķis ir palielināt labības piedāvājumu pasaules tirgū, lai novērstu draudošo pārtikas krīzi. Otra iespēja ir Melnās jūras ostu atbloķēšana.

"Pirmām kārtām paraudzīsimies no pašas Ukrainas viedokļa. Likts saprast, ka būtu jāsakārto visa infrastruktūra, jāsakārto satiksme, lai minerālmēslojums no Ukrainas caur Baltkrieviju varētu plūst uz Baltijas valstīm.

Vai nebūs tā, ka šī sakārtotā infrastruktūra vienā kara brīdi netiks izmantota militārās tehnikas vešanai pretējā virzienā? Viņiem šāda iespēja būtu jāvērtē ļoti piesardzīgi," viņš pirmdien sacījis žurnālistiem.

Pēc Nausēdas teiktā, Lukašenko skaidri parādījis, ka atbalsta Krievijas militāro agresiju, tādēļ jautājums par kravu pārvadāšanu caur šo valsti vispār nevar būt apspriežams.

"Manuprāt, pēdējā laikā situācija vienīgi pasliktinājusies. Lukašenko parādījis, ka šajā nekrietnajā agresijā viņš ar Vladimiru Putinu atrodas vienā laivā. Mans viedoklis nemainās - jāmeklē citas alternatīvas," uzsvēris Lietuvas prezidents.

Kā aizvadītajā piektdienā vēstīja Minskas varasiestāžu kontrolē esošā aģentūra "Belta", Lukašenko telefonsarunā ar ANO ģenerālsekretāru Antoniu Gutērrešu izteicies, ka Minska esot gatava atļaut Ukrainas labības tranzītu caur savu teritoriju uz Baltijas jūras ostām, ja Baltkrievijai ļaus caur šīm ostām veikt arī savu preču eksportu

Baltkrievija ir viens no lielākajiem kālija minerālmēslojuma ražotājiem pasaulē, taču sankcijas, ko Rietumi vērsuši pret Minsku, reaģējot uz vardarbīgo protesta kustības apspiešanu, ir apturējušas baltkrievu ražojumu eksportu caur Baltijas jūras ostām.

Sankcijas, kam tikusi pakļauta Maskava pēc pilna mēroga kara uzsākšanas pret Ukrainu, skārušas arī Krievijas minerālmēslojuma eksportu, iedragājot globālās piegāžu ķēdes un vēl vairāk palielinot pasaules pārtikas krīzes risku.

Kā norādījis Lietuvas prezidents, alternatīvas eksporta maršrutam caur Baltkrieviju pastāv un viena no tām ir Ukrainas labības vešana caur Poliju uz šīs valsts un Baltijas valstu ostām, taču šis maršruts ir jāpilnveido.

"Ir alternatīvas - ne tikai Odesas ostas atvēršana, bet arī graudu transportēšana caur Polijas teritoriju uz tām pašām Baltijas vai Polijas ostām, un mēs jau esam pārbaudījuši šo alternatīvu praksē," viņš sacījis.

Kā ziņots, uz Lietuvu no Ukrainas caur Polijas teritoriju devušies jau pieci izmēģinājuma vilcieni ar lauksaimniecības produkciju, un četri no tiem jau nonākuši Lietuvā.

Vienlaikus Nausēda noraidījis iespēju atsākt Baltkrievijas mēslojuma tranzītu caur Lietuvu.

"Eiropas Savienība ir ļoti skaidri noteikusi sankcijas mēslošanas līdzekļiem, Lietuva ir pieņēmusi šīs sankcijas. Vai tagad mēs pievērsim acis un teiksim, ka Lukašenko pēkšņi kļuvis par daudz pieņemamāku līderi vai varbūt izdarījis ko labu, kas liek mums sankcijas atcelt?" viņš vaicājis.