Pēc ilgas klusēšanas Merkele izrāda solidaritāti Ukrainai

Merkele, kas līdz 2021. gada decembrim 16 gadus bija kanclere, sacīja, ka viņa nesniegs padomus no malas, bet atbalstīs valdības centienus "rast galu šim barbariskajam karam", aģentūrai "Reuters" sacīja kāds pasākuma dalībnieks.

"Es solidarizējos ar Ukrainu," dalībnieks citēja viņas teikto.

Brīvi runājot krieviski un uzaugot bijušajā komunistiskajā Austrumvācijā, Merkele izpelnījās Amerikas Savienoto Valstu un citu valstu kritiku par atbalstu plānotajam gāzesvadam "Nord Stream 2".

Olafs Šolcs šo projektu ir atcēlis.

Viņa arī uzsvēra nepieciešamību turpināt sarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pat pēc Krimas aneksijas un konflikta Ukrainas austrumos, kas noveda pie Rietumu sankcijām.

Lai gan Merkele neilgi pēc Krievijas iebrukuma februārī nāca klajā ar īsu paziņojumu, norādot, ka nav attaisnojuma klajam starptautisko tiesību pārkāpumam, viņas klusēšana kopš tā laika ir raisījusi izbrīnu. 

Aktieris Ulrihs Matess, Merkeles draugs, aizstāvēja viņu, žurnālam "Stern" sakot, ka karš viņu uztrauc, bet viņa nevēlas tajā iesaistīties. 

Citi Vācijas politiķi, tostarp bijušais ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels, ir atzinuši, ka samierināšanās politika ar Krievijas darbībām, iespējams, bijusi pārāk optimistiska.

Saskaroties ar kritiku, ka Vācija dara pārāk maz, lai palīdzētu Ukrainai, Šolcs trešdien, 1. jūnijā, paziņoja, ka Vācija piegādās Ukrainai pretgaisa aizsardzības sistēmu IRIS-T.

Parlamenta budžeta komiteja atļāva piektdien, 3. jūnijā, parlamentā pieņemt plānoto 100 miljardu eiro fondu Vācijas armijas stiprināšanai.