Itālijā arestēts "Interpol" meklētais Latvijas uzņēmējs Sergejs Maļikovs

Aizvadītajā nedēļas nogalē Itālijas likumsargi kādā viesnīcā aizturēja 48 gadus veco Maļikovu, kurš kopā ar sievu pavadīja brīvdienas, ziņo Itālijas mediji.

Tiek ziņots, ka Latvijas pilsonis aizvests uz Rebibijas cietumu Romā, izpildot Starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas "Interpol" tā dēvēto sarkano paziņojumu, kas ticis izsludināts pēc Krievijas pieprasījuma.

Sarkanie paziņojumi tiek izdoti par bēguļojošām personām, kuras tiek meklētas kriminālvajāšanai vai soda izciešanai. Sarkanais paziņojums ir lūgums tiesībaizsardzības iestādēm visā pasaulē atrast un īslaicīgi arestēt personu, kas gaida izdošanu vai līdzīgu juridisku darbību, teikts "Interpol" mājaslapā.

Krievijā Maļikovu apsūdz naudas atmazgāšanā un finanšu noziegumos.

Aizvadītajā svētdienā "viņam ticis piemērots pagaidu apcietinājums izdošanas nolūkā, izpildot Krievijas iestāžu 2021. gada 14. decembrī izdoto rīkojumu," teikts Romas policijas pārvaldes paziņojumā, kas ticis adresēts Latvijas vēstniecības konsulātam Itālijā.

Romas Apelācijas tiesai piecu dienu laikā jāizlemj, vai apstiprināt drošības līdzekli - apcietinājumu. Savukārt Krievijas Tieslietu ministrijai ir 30 dienas laika, lai nosūtītu izdošanas pieprasījumu Itālijai, raksta vietējie mediji.

Kas ir "melnais kreditors"?

2019. gadā "Apollo" jau ziņoja, ka Maskavā un tās tuvākajā apkārtnē vairākus gadus darbojušās finanšu organizācijas, tā dēvētie melnie kreditori, kas viltus ceļā ieguvušas kredītu ņēmēju dzīvokļus, un vienā no aktīvākajām šādām organizācijām vadībā atradušies Latvijas pilsoņi, tostarp Sergejs Maļikovs.

"Shēma izskatās šādi: aizdevuma ņēmējs paraksta līgumu par aizdevumu, ieķīlājot nekustamo īpašumu, turklāt ar dažādiem trikiem viņu piespiež parakstīties zem apzināti neizdevīgiem un neizpildāmiem nosacījumiem," 2019. gadā skaidroja medijs "Meduza".

Aizņēmuma ņēmējs tos agri vai vēlu pārkāpj, un tad dzīvoklis nonāk mikrofinansēšanas organizācijas vai ar to saistītu personu īpašumā.

Mikrofinansēšanas organizācijas līdzekļus iegūst no kreditoriem, kurus viņi aktīvi piesaista. Dažos gadījumos investori bijuši ārvalstu pilsoņi un bankas, kas iejauktas starptautiskās naudas atmazgāšanas shēmās.

Kā norāda eksperti, šādu shēmu pastāvēšana liecina par mikrofinansēšanas jomas regulēšanas nepilnībām.

Krievijas parlamentā 2019. gadā jau tika iesniegts likumprojekts, "kas krāpnieku uzdevumus varētu nopietni apgrūtināt".

Viena no organizācijām, kas Krievijā bijusi iesaistīta "kreiso kredītu" izsniegšanā, ir "Meždunarodnoje kreditnoje bjuro" (MKB, "Starptautiskais kredītbirojs"), un to 2011. gadā dibinājis Latvijas pilsonis Sergejs Maļikovs kopā ar diviem citiem Latvijas pilsoņiem.

Krievijas uzņēmuma MKB īpašnieku sapulces notikušas Rīgā ēkā, kas atrodas Elizabetes ielā 8. Maļikovs ir īpašnieks uzņēmumam "Elizabetes 8", kas nodarbojies ar nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, 2019. gadā vēstīja "Meduza".

Kā norādīja "Meduza", Maļikovs Latvijā interesējies par politiku. Cita starpā viņš finansējis sociāldemokrātisko partiju "Saskaņa".

No visiem uzņēmumiem, kas pret nekustamo īpašumu ķīlu izsnieguši aizdevumus un kurus izdevies apzināt portālam "Meduza", MKB atrodas līderpozīcijās cietušo skaita ziņā.

Konstatēti 99 gadījumi, kad cilvēki, kas uzņēmumā ņēmuši aizdevumus, zaudējuši dzīvokļus, tika ziņots 2019. gadā.

"Šādu uzņēmumu klientūra pamatā ir cilvēki gados, tādi, kuriem trūkst tuvinieku uzmanības, kā arī citu sociāli neaizsargātu grupu pārstāvji," norāda "Meduza".

Viena no cietušajām, Svetlana Podjeļska, 2019. gadā izdevumam pastāstīja, ka kredītiestādes darbinieki ieteikuši viņai par aizdevumu nestāstīt bērniem, jo "jaunatnei pret kredītiem ir negatīva attieksme, bet summa - neliela".

Podjeļska Maskavas Bartejevas rajonā MKB paņēmusi 600 000 Krievijas rubļu (tolaik - 8300 eiro) kredītu nodegušās vasarnīcas atjaunošanai, ieķīlājot dzīvokli.

Viņa katru mēnesi aizņēmumu atmaksājusi, bet pēc pusotra gada viņai piezvanījis MKB pārstāvis un paziņojis, ka uzņēmums viņai kā "labam kredīta ņēmējam" uz diviem mēnešiem piešķir "kredītbrīvdienas".

Trešajā mēnesī viņa atsākusi veikt maksājumus, bet pēc kāda laika uz viņas dzīvokļa sliekšņa parādījies cilvēks, kurš stādījies priekšā kā dzīvokļa jaunais īpašnieks.

MKB pārstāvis noliedzis, ka būtu viņai zvanījis, nekādu apstiprinošu dokumentu par "kredītbrīvdienām" Podjeļskai nav bijis, bet kredītlīgumā bijis teikts, ka gadījumā, ja maksājumi tiek kavēti divus mēnešus, nekustamais īpašums pāriet uzņēmuma īpašumā.

Podjeļskas dzīvoklis pārdots bezdarbniekam Denisam Balujevam. Kad tiesā viņam pieprasīts uzrādīt ienākumu avotu dzīvokļa iegādei, viņš atnesis papildu vienošanos kredītlīgumam ar mikrofinansēšanas uzņēmumu "Stoļičnije krediti" ("Galvaspilsētas kredīti").

"Stoļičnije krediti" ir tāda pati juridiskā adrese kā MKB, un to vada viens no MKB līdzstrādniekiem, Latvijas pilsonis Ivans Dubina.

Visi trīs uzņēmuma "Stoļičnije krediti" dibinātāji ir Latvijas pilsoņi.

Podjeļska smaidīgo kredītmenedžeri Sergeju vēlāk atpazinusi Latvijas laikraksta "Dienas Bizness" fotogrāfijā pie intervijas ar uzņēmuma "West Kredit" vadītāju Sergeju Maļikovu.

Publikācijā "Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos" Maļikovs toreiz kritizēja Latvijas valdības politiku pret bankām, kurās konti atvērti postpadomju valstu pilsoņiem.