"Viņš izdarīja milzu darbu, lai atgrieztos dzīvē." Ivo Goldmaņa draugs par žurnālista pāragro aiziešanu mūžībā

2021. gada rudenī medijos izskanēja vīrieša veselības stāvoklis, kas satrauc kāda Rīgas mikrorajona iedzīvotājus un bijušos kolēģus. Īsi pirms Jaunā gada Goldmanis atguvās no lielākās krīzes mūžā.

Pēcāk viņš intervijā izdevumam "Kas Jauns" atklāja - līdz tai bedrei, kurā viņš pabija rudens sākumā, nonācis pakāpeniski, nevis uzreiz pēc LNT likvidēšanas. Pie izmisuma vainojams Covid-19 un citas problēmas, ar kurām viņš saskārās. Par Goldmaņa ceļu uz atlabšanu sīkāk izdevumam "Privātā Dzīve" pastāstīja Edgars Barbaks. 

"Ivo izdarīja milzu darbu, lai atgrieztos dzīvē. Daudzi, nokļūstot atkarību jūgā, no tā visa vairs netiek ārā. Ivo atzina, ka bija kļūdījies, un paceltu galvu atgriezās. Ceļš no kalna gan ir daudz vieglāks, bet, lai uzkāptu atpakaļ, katru dienu nepieciešama motivācija.

Zinu, ka viņam bija vajadzīgs uzmundrinājums, apziņa, ka viņš nav viens.

Mēs, bijušie kolēģi, bijām vienoti, lai palīdzētu viņam rehabilitācijas posmā, kopīgi sedzām visus izdevumus. Tas liecina, ka viņš bija ļoti foršs kolēģis, jo palīdzējām nedomājot. Sarunājām viņam dažādus rakstīšanas un tulkošanas darbus. Profesionalitāte un iemaņas jau nekur nebija pazudušas. Diemžēl ilgi viņam nesanāca šādi padzīvot..." sacīja Barbaks. 

Visam svītru pārvilka saslimšana ar Covid-19, kas Ivo skāra ļoti smagā formā. "Ārsti nedeva nekādas cerības," atzina Edgars.

"Ivo bija tikai piecdesmit gadu. Nevajadzēja viņam aiziet. Viņš ļoti lepojās ar saviem trim dēliem, kuri pat, iespējams, nenojauš, cik daudz tētis viņu labā bija darījis. Ivo bija īsts profesionālis un cīnītājs savā dzīvē. Viņš bija cilvēks, kurš mēdz kļūdīties, taču viņš zināja, kā šīs kļūdas izlabot," par kolēģi sacīja Barbaks.

Mūža pēdējās nedēļas Ivo pavadījis vienā no Latvijas reģionālajām slimnīcām, un šonedēļ tiekot organizēta viņa mirstīgo atlieku pārvešana uz Rīgu.