LTV: Saeimas komisija atbalsta ģenerālprokuratūras lūgumu izdot kriminālvajāšanai Bondaru

Par lēmumprojektu vēl būs jābalso Saeimai.

Bondars komisijas sēdē uzturēja nostāju, ka nav vainīgs, neko nepareizi nav izdarījis un likumu neesot pārkāpis. Vienlaikus politiķis aicināja atbalstīt viņa izdošanu kriminālvajāšanai.

Saeimas Kārtības rullis paredz, ka par piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa vai citādai personas brīvības ierobežošanai Saeima lemj pēc Mandātu komisijas ziņojuma.

Komisijas sēdē izskanēja, ka šī lieta saistīta ar Bondaru ģimenes īpašumiem un savstarpēji noslēgtajiem līgumiem. Bondars iepriekš bija izteicies, ka jautājums ir par "senu ar mani saistītu lietu". Politiķis uzskata, ka šī lieta ir politiski motivēta, par ko liecinot "virkne faktu".

Latvijas Televīzija ziņoja, ka pieprasījums par Bondara izdošanu kriminālvajāšanai saistīts ar lietu par aizdomīgo līgumu ar sievu, kas garantē ģimenes mājas neatņemšanu lietā par zaudējumu nodarīšanu "Latvijas Krājbankai".

Kā komisijā klāstīja Bondara advokāts Mārtiņš Kvēps, prokuratūra deputātu prasa izdot kriminālvajāšanai aizdomās par iespējamu viltojumu laulāto noslēgtajā līgumā par ģimenes mantas statusu.

Rīgas tiesas apgabala prokurore Madara Griķe sēdē norādīja, ka lietā figurē trīs personas - vēl vienai personai kriminālatbildība varētu tikt piemērota nedēļas laikā, bet pret trešo personu kriminālprocess varētu tikt izbeigts. Trešā persona arī var iesniegt dokumentus par tās reabilitāciju, atzīmēja prokurore.

Prokuratūras iesniegtajos dokumentos norādīts uz iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Prokurore uzsvēra, ka iespējamā apsūdzība un kriminālvajāšana pret Bondaru nav saistīta ar viņa politisko darbību. Viņa norādīja, ka kriminālprocess šajā lietā tika sākts jau 2018. gadā - pirms Bondars kļuva par 13. Saeimas deputātu.

Izdošanas gadījumā Bondars tiktu saukts pie atbildības par pārkāpumiem laulāto vienošanās par mantas statusa noteikšanu, kas skar privāto sfēru un nav nekādā veidā saistīts ar politisko darbību, pauda Griķe. Prokurore cer, ka Saeima turpinās beidzamajos gados ievēroto praksi un neliks šķēršļus deputāta izdošanai kriminālvajāšanai.

Savukārt Bondara advokāts Kvēps apgalvoja, ka no prokurores Saeimā iesniegtajiem dokumentiem secināms, ka pēdējās aktīvās izmeklēšanas darbības veiktas 2019. gadā, bet 2020. gadā lietā saņemti vien "ļoti nenozīmīgi dokumenti".

Kvēps pauda neizpratni, kāpēc, nerodoties jauniem pierādījumiem un neveicot jaunas darbības, prokuratūrai 24. maijā "radusies apjausma", ka Bondars ir jāsauc pie atbildības. Tāpat kriminālvajāšana tiekot prasīta nevis pēc tam, kad policija ir beigusi pirmstiesas izmeklēšanu, bet gan pēc tam, kad lieta ir "atņemta policijai", sacīja politiķa advokāts.

Prokurores skatījumā, apgalvojums, ka pēdējās darbības lietā veiktas 2019. gadā, neatbilst patiesībai. Viņa uzsvēra, ka par uzraugošo prokurori šim kriminālprocesam kļuvusi pirms gada - 2021. gada 5. maijā. Uzraugošā prokurore norādīja, ka tikai pēc tam, kad lieta pirms gada nonāca viņas uzraudzībā, tika sākts izmeklēšanas darbs saistībā ar notāra darbībām.

Kvēps arī pauda neizpratni, kāpēc par tā dēvēto viltoto vienošanos jeb dokumentu nav saukta pie atbildības zvērināta notāra palīgs jeb profesionāla juriste, kura dokumenta tekstu neesot saskaņojusi ar Bondaru.

Deputāta aizstāvis skaidroja, ka parlamentārieša sievai mamma uzdāvinājusi zemi un, paņemot kredītu, Bondara dzīvesbiedre uz tās uzcēla māju. Lai Bondarei nebūtu katrā lietā jāiet līdzi Bondaram un jāstāsta, ka māja pieder viņai, ticis veikts ieraksts notāra sagatavotajā dokumentā.

Savukārt prokurore norādīja, ka tika dāvināts tikai zemesgabals, bet vēlāk tas tika papildināts ar ēkām un papildus zemi. Tas, ka dokumentu noslēdz uz viena laulātā vārdu, nenozīmējot, ka tas nav uzskatāms par laulāto kopmantu, apsūdzības pozīciju skaidroja Griķe.

Ja Saeima piekrīt izdot deputātu kriminālvajāšanai, viņš var pilnvērtīgi turpināt darbu Saeimā, gan piedaloties Saeimas un komisijas sēdēs, gan arī tajās balsojot un saņemot pilnu atlīdzību par deputāta pienākumu izpildi.

Kriminālvajāšanas laikā prokuratūrai un tiesai ir tiesības piemērot attiecīgajam deputātam visus kriminālprocesuālos piespiedu līdzekļus, teikts parlamenta Kārtības rullī.

Reaģējot uz prokuratūras lūgumu izdot viņu kriminālvajāšanai, politiķis Mārtiņš Bondars (AP) pieļauj iespēju atkāpties no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja amata un nekandidēt 14. Saeimas vēlēšanās, liecina rīcībā esošā informācija.

Bondars nekomentēja, vai plāno paziņot par šādiem lēmumiem.

Deputāts savā gaidāmajā paziņojumā presei plāno pavēstīt, ka nav vainīgs saistībā ar prokuratūras virzīto lietu. Viņš uzskata, ka šī ir ne tikai politiska, bet arī pret viņa ģimeni vērsta lieta.

Saskaņā ar LTV raidījuma "De facto" 2018. gadā ziņoto, Valsts policija sākusi kriminālprocesu, lai noskaidrotu, vai Bondara noslēgtā vienošanos ar sievu Ievu Bondari par mantas sadali nav viltota.

Šis līgums garantē, ka politiķim nevarētu atņemt ģimenes māju gadījumā, ja tiesa atzītu Bondaru par vainīgu zaudējumu nodarīšanā "Latvijas Krājbankai", teikts raidījumā.

Bondaru ģimenes māja Mārupē ir politiķa sievas atsevišķa manta. Tas ierakstīts zemesgrāmatā 2017. gada vasarā, taču Bondari apgalvo, ka par māju kā atsevišķu mantu vienojušies jau 11 gadus agrāk - 2006. gadā. Tomēr nezināmu iemeslu dēļ līgumu nav reģistrējuši.

Bondara līgumu ar sievu Valsts policijai lūdza pārbaudīt Bondara poliskais oponents - Aleksejs Rosļikovs. Policija ierosināja pārbaudi, bet Bondars sniedza paskaidrojumus.

2018. gada vasaras sākumā policija saņēma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārsūtītu iesniegumu un sāka izmeklēšanu par dokumentu viltošanu.

14. Saeimas vēlēšanas paredzētas oktobra pirmajā dienā.

Kā ziņots, prokuratūra par kādu iespējamu noziedzīgu nodarījumu rosinās Saeimu izdot kriminālvajāšanai Bondaru, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Otrdien, 31. maijā, minētās komisijas darba kārtībā ir iekļauts jautājums par Ģenerālprokuratūras iesnieguma izskatīšanu. Iesnieguma nosaukums nav minēts, bet uz komisijas sēdi uzaicināta Rīgas tiesas apgabala prokurore Madara Griķe.

Komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) teica, ka informācijai ir ierobežotas pieejamības statuss, tāpēc viņa nevarot atklāt, kuru deputātu prokuratūra lūdz izdot kriminālvajāšanai.

Deputāts vairāk par šo jautājumu plāno informēt preses konferencē ceturtdien plkst. 13 "Zoom" platformā.