Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju pēdējo mēnešu laikā izjutuši satraukumu, liecina aptauja

Aptaujas dati liecina, ka satraukumu neizjūt tikai 11% aptaujāto. Gandrīz puse jeb 46% respondentu atzinuši, ka neveic nekādas darbības, lai mazinātu satraukumu, bet katru dienu ar satraukumu mazinošām darbībām nodarbojas 13% iedzīvotāju.

Ļoti lielu satraukumu pēdējā laikā izjutuši 13% iedzīvotāju, bet lielu satraukumu - 21%.

Biežāk satraukumu pēdējo mēnešu laikā izjūt sievietes. Gandrīz ceturtā daļa jeb 24% daiļā dzimuma pārstāves atzinušas, ka izjūt lielu satraukumu, bet 15% teikušas, ka viņas nomoka ļoti liels satraukums. Savukārt ļoti liels satraukums piemeklējis vien 11% vīriešu.

Visbiežāk ļoti lielu satraukumu izjūt cilvēki vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem, un šādu atbildi snieguši 18% aptaujāto. Savukārt lielu satraukumu biežāk izjūt gados jauni cilvēki vecuma grupā no 18 līdz 39 gadiem, proti, 24%. Visretāk satraukumu izjūt seniori - vecuma grupā no 60 līdz 74 gadiem bez satraukuma dzīvo 16% iedzīvotāju.

Skatoties reģionu griezumā, visvairāk cilvēku ar lielu satraukumu ir Latgalē, kur tādu ir vairāk nekā piektdaļa jeb 21%. Arī lielajās pilsētās dzīvojošie biežāk izjūt lielu satraukumu, un šādu atbildi snieguši 19% aptaujāto lielo pilsētu iedzīvotāju. Savukārt vismazāk jeb 8% gadījumos cilvēki nav izjutuši satraukumu Rīgā.

Katru dienu kādas darbības, lai mazinātu satraukumu, veic 13% iedzīvotāju, kamēr 46% satraukuma mazināšanai nedara neko. Tikmēr vairākas reizes nedēļā satraukumu mazinošus pasākumus veic 14% aptaujāto, bet 12% to dara vairākas reizes mēnesī.

Sievietes biežāk izvēlas sev palīdzēt, kad rodas satraukums, kamēr 55% vīriešu nedara neko, lai mazinātu satraukumu. Katru dienu kādas darbības, lai mazinātu satraukumu, veic 18% cilvēku vecuma grupā no 50-59 gadiem. Savukārt seniori šādas darbības veic vismazāk - 51% atzinis, ka neko nedara, lai mazinātu satraukumu.

"Lotos pharma" sadarbībā ar "Norstat" aptauja veikta laikā no 11. līdz 18.maijam.