Pabeigta Zolitūdes traģēdijas dokumentu ekspertīze. Iespējams, lems par tiesas izmeklēšanas pabeigšanu

Lietas materiāli pašlaik ir apkopoti 129 sējumos. Par pirmās instances tiesas spriedumu, kura apjoms pārsniedz 1200 lappušu, tika saņemts prokuratūras apelācijas protests, apsūdzētā aizstāvja apelācijas sūdzība un vairāk nekā 50 apelācijas sūdzības no cietušajiem un viņu pārstāvjiem.

Valsts Tiesu ekspertīžu birojs ir pabeidzis dokumentu tehnisko ekspertīzi, vēsta Latvijas Radio. Pēc Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija iepazīšanās ar ekspertīzes rezultātiem, varētu tikt lemts par tiesas izmeklēšanas pabeigšanu.

Jau ziņots, ka 2013. gada 21. novembrī, Zolitūdē sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādīja par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Foto: Iedzīvotāji piemin Zolitūdē sagruvušā lielveikala "Maxima" upurus

Pirmās instances tiesā krimināllietā par vainīgu tika atzīts būvinženieris Ivars Sergets, kuram bez sešu gadu cietumsoda piespriests arī liegums piecus gadus strādāt savā profesijā.

Arhitektu Andri Kalinku, būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu, veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi, uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu, bijušo Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperti Mariku Treiju, būvinspekcijas priekšnieka vietnieci Aiju Meļņikovu, SIA "Maxima Latvija" darbinieci Innu Šuvajevu un bijušo Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieku Jāni Balodi pirmās tiesas instance attaisnoja.

Izvērtējot prokuroru Kaspara Cakula, Jekaterinas Kušakovas un Agra Skradaiļa darbību pirmstiesas kriminālprocesā, lietas kvalitāti, nododot lietu tiesai, un darbu iztiesāšanas laikā, Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa atzina, ka ir pamats vērst Ģenerālprokurora un virsprokurora uzmanību uz tiesas konstatētajām nepilnībām un likuma normu ignorēšanu, kas būtiski apgrūtināja lietas iztiesāšanu.

Tiesa, piemēram, secinājusi, ka prokurori krimināllietā iekļāvuši arī tādus materiālus, kas nav attiecināmi uz konkrēto noziegumu, un tādus, kas netiks izmantoti pierādīšanā.