Raidījums: Pēdējā laikā Krievijas civilās lidmašīnas, lidojot gar Latviju, neierasti bieži ziņojušas par terora draudiem

Žešova ir pilsēta Polijas dienvidaustrumos. Līdz Ļvivai Ukrainā 170 kilometri. Līdz Polijas-Ukrainas robežai uz pusi mazāk. Internetā atrodami simtiem video kā šeit ierodas NATO un dažādu valstu militārās lidmašīnas un helikopteri. Lidostas perimetrs nosēts ar pretraķešu sistēmām.

"Es esmu pats bijis pierobežā vairākas reizes. Pamatā jau Žešovā, Pšemisļā. Pilsētās, kas atrodas pie robežas. Situācija tur pilnīgi mierīga. Notiek cieša sadarbība gan starp vietējo vojevodisti, un attiecīgi valdību. Ļoti arī daudzas vēstniecības vēl joprojām, kas nav atgriezušās Ukrainā, viņas arī atrodoties Žešovā. Līdzi ar to nevarētu teikt, ka tur kaut kādas lielas problēmas Polijas pusei.

Protams, satraukumu rada tas, ka sprāgst raķetes, piemēram, Javorovas poligons tur atrodas 15 kilometru no robežas. Pats galvenais, kas šobrīd, ka tomēr neviena no tām raķetēm nav nolaidusies Polijas republikas teritorijā, kas nozīmētu faktisku NATO alianses teritorijā,"

saka Latvijas vēstnieks Polijā Juris Poikāns.

Kara pirmajās nedēļās "Telegram" kanāli plaši atrādīja Krievijas raķešu un kaujas lidmašīnu uzbrukumus mērķiem Ukrainā. Bet drīz vien militāristi saprata, ka šāda civilistu pašdarbība ļauj okupantiem aplēst, cik precīzi bijuši viņu šāvieni un šobrīd šādus video publicēt aizliegts.

Bet "Flight Radar 24" vietnē internetā un aplikācijā telefonos joprojām var sekot līdzi civilo un arī militāro lidaparātu lidojumiem.

Daļu no armijas lidmašīnām, piemēram, reaktīvos iznīcinātājus, šis publiskais radars redzēt nevar. Bet lielās NATO, Lielbritānijas, Vācijas, Beļģijas, Turcijas un citu valstu armijas kravas lidmašīnas šādi iespējams izsekot.

Katru dienu pār Eiropu Ukrainas pierobežas virzienā pārlido vidēji 5-10 šādi milzeņi.

Pēc tam iespējams novērot kā ap lidlaukiem gaisā paceļas militārie helikopteri un mazās privātās lidmašīnas. To lidojumu galamērķi netiek norādīti, bet visticamāk tās piegādā militāro ekipējumu un citas palīdzības kravas līdz pašai robežai.

"Flight Radar" aplikācijā iespējams arī sekot kā gar Ukrainas pierobežu Polijas, Slovākijas, Ungārijas, Rumānijas un Bulgārijas teritorijā lido izlūklidmašīnas. Retāk, bet izlūki novērojami pie Kaļiņingradas un virs Suvalku koridora. Kara pirmajā mēnesī Zviedrijas armijas lidmašīnas patrulēja arī gar Latvijas un Lietuvas jūras robežu.

Civilās aviācijas aģentūrā skaidro - lidaparātu lidojumu datus publicē drošības dēļ. To nosaka arī Eiropas regulas.

Kopš 24. februāra Civilās aviācijas aģentūra Latvijas pierobežā biežāk kā līdz tam novērojusi Krievijas mēģinājumus pārbaudīt gaisa uzraugu modrību. Traucēts GPS signāls, notikuši mēģinājumi iekļūt arī Latvijas gaisa telpā.

"Virs Baltijas jūras ir bijis traucēts GPS signāls. Ne tikai mums, bet arī citām valstīm, kas ir ap Baltijas jūru. Ir n-tie gadījumi vairāk kā parasti, kad Krievijas Federācijas civilās lidmašīnas ir ziņojušas par ārkārtas situācijām dažādām. Lai varētu ielidot mūsu gaisa telpā.

Ir bijuši vairāki ziņojumi arī no Krievijas Federācijas civilajām lidmašīnām par dažādiem spridzekļu draudiem, spridzināšanas draudiem lidojuma laikā uz borta. Mūsu pārvadātājs saņem vairāk kā parasti draudu zvanus ļoti specifiskus, ļoti konkrētus, kas arī izraisa lidojumu aizkavēšanos.

Jo tās lidmašīnas tiek pārbaudīts, kas arī agrāk tā nav bijis vai tādā apjomā nav bijis," raidījumam stāsta Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodckovs.

Ja Ukrainā un tās pierobežā Krievija karo ar ieročiem, pārējā pasaulē karš notiek ar informāciju un Krievijas ietekmes aģentiem. Šajā nedēļā Davosas forumā savulaik ietekmīgais ASV Valsts sekretārs Henrijs Kisindžers paziņoja, ka Ukrainai jāatsakās no okupētajām teritorijām par labu Krievijai, jo tikai tā iespējams izbeigtu karu.

Kā intervijā NP saka Ukrainas viena no lielākā izdevuma "Kyiv Independent" galvenā redaktore, pirms 10 dienām "The New York Times" redaktora slejā publicētie izteikumi, ka "Krievija esot pārāk spēcīga", Ukrainai ir jāpieņem "sāpīgs kompromiss" un jāatdod Krievijai dažas teritorijas, atspoguļo arī daļas ASV elites viedokli, kas uzskata - Ukraina vienalga zaudēs, un jābeidz tai palīdzēt, lai viss beigtos vēl ātrāk.

"Kad "The New York Times" redaktora slejā raksta, ka Ukrainai vajadzētu atdot daļu teritorijas Krievijai, tas patiesībā nozīmē ļaut piespriest nāves spriedumu desmitiem tūkstoš civiliedzīvotāju, kas šajās teritorijās tiks nolaupīti, spīdzināti, izvaroti, ja Krievija ienāks šajās teritorijās. Kā kāds ko tādu var piedāvāt - es nezinu. Es uzskatu tas ir pilnīgi amorāli.

Laikā, kad šis viss notiek, un mēs redzam, ka Krievijas armija nebūt nav tik spēcīga kā mēs uzskatījām, joprojām atrodas cilvēki rietumos, kas saka, ka mums jāpadodas. Kad tu to lasi un dzirdi, īpaši, ja tas nāk no dažādiem avotiem vienlaikus, tu nevari nedomāt, ka tur visam apakšā ir kādas Krievijas intereses.

Un tā nav nejaušība, ka tas tā notiek. Un tu nespēj nedomāt, ka Maskavai ar to ir kāda saistība," saka "Kyiv Independent" galvenā redaktore Olga Rudenko. 

"Jūs patiesībā spējat satricināt Krieviju, un piespiest Krieviju kapitulēt. Jūs to varat. Bet tika pat svarīgi ir šo konfliktu neļaut iesaldēt. Jo tieši tas ir, ko Krievija vēlas. Krievija mūs vēlas demorilazēt, nogurdināt un novērst uzmanību no kara," pauž Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas un informācijas drošības centra dibinātāja Ļubova Cibuļska.

Gan Ukrainas gan arī Latvijas stratēģiskie komunikācijas pētnieki NP atgādina, ka Krievija ar latviešiem cenšas izdarīt to pašu, ko līdz karam darīja Ukrainā. Un tas ir bīstami.

"Ja jūs uzmanīgi skatāties Krievijas propagandas "medijus", jūs redzēsit kā viņu dehumanizē arī jūs. Kā viņu dehumanizē citas nācijas. Tieši tas notika ar mums. Viņi mūs dehumanizēja. Krievu tauta vairs neuztvēra mūs kā normālus cilvēkus. Un nu mēs redzam to, ko redzam.

Mēs redzam šīs absolūtās viņu pastrādātās zvērības pret mūsu cilvēkiem. Kad piedzīvojām Buču, Irpiņu un mēs viņus patriecām no Kijivas reģiona, daudz cilvēku bija šokēti un uzdeva vienu un to pašu jautājumu - ko mēs viņiem esam nodarījuši? Kāpēc viņi mūs tik ļoti ienīst?

Mēs tikai vēlamies dzīvot patstāvīgi, ar savu kultūru, valodu, paši ar savu identitāti. Mēs neesam drauds Krievijai. Bet kaut kad viņi mūsu pastāvēšanu uztver kā apdraudējumu viņu pastāvēšanai," turpina Cibuļska.

"Kyiv Independent" galvenā redaktore saka: "Svarīgākā lieta, ko cilvēkiem Latvijā nepieciešams saprast, ka viņi nevar atļauties aizmirst par karu Ukrainā. Jo ir viegli par to aizmirst. Pavasaris ir klāt, laiks jauks. Nav gaisa trauksmes sirēnas jūsu pilsētā. Ir viegli aizmirst un vienkārši turpināt savu dzīvi. Un pāršķirt nākamo stāstu ziņās. Bet, ja jūs tā izdarāt, jūs apdraudat sevi un savu valsti. Jo Krievija nepārtrauks karu Ukrainā. Karam jāturpina pievērst uzmanību un pret Krieviju jāturpina izdarīut spiedienu. Un ir jāsaprot, ka tas viss ir neiedomājami tuvu. Šī ir pirmā reize, kad es kopš kara sākuma esmu izbraukusi ārpus Ukrainas. Es braucu caur Polijas pilsētu Krakovu un biju tik ļoti pārsteigta par to, ka tas ir tik tuvu Ukrainai. 3 stundas no robežas un pilsēta ir pilnīgi normāla.

Un es tikai ceru, ka cilvēki šeit to saprot. Cik tuvu tas patiesībā ir. Un kā notikušais Ukrainā var ļoti viegli pārmesties uz citām Eiropas valstīm un pilsētām. Arī Austrumeiropā. Mēs Kijivā nekad nepieļāvām domu, ka mums metīs virsū bumbas. Ka raķetes no debesīm iznīcinās mūsu pilsētu. Un karš var atnākt uz jebkuru pilsētu.

Neviens nav drošībā, kamēr brutālais spēks Krievijā cenšas izbeigt demokrātiskās pasaules pastāvēšanu tas, kas šobrīd notiek ir karš starp diviem vērtību poliem - šis ir karš, kas parādīs, kāda pasaule turpmāk izskatīsies. Un, ja rietumi vēlas saglabāt pasauli, kādu tie pieraduši redzēt, viņiem ir jādara viss, lai palīdzētu Ukrainai. Jo tas tiek izlemts šobrīd. Un tas tiek izlemts Ukrainā."

VIDEO: "Nekā personīga" sižets