"Bloomberg" prognoze: Krievijas iebrukums Ukrainā var beigties kā Korejā vai Somijā

Eksperts sacīja, ka kara pirmajā fāzē Krievijas prezidents un kara noziedznieks Vladimirs Putins cerēja iedvest bailes ukraiņu vidū.

"Tā vietā viņi kļuva par varoņu tautu, sākot no Zelenska līdz visiem vīriešiem, sievietēm un bērniem, kuri upurēja sevi un stājās kopā pret Krievijas uzbrukumu. Valsts pretošanās gribas simbols bija "Azovstal", tērauda rūpnīca tagad iznīcinātajā Mariupolē, ko ukraiņi ilgu laiku aizsargāja, neskatoties ne uz ko," raksta Kluts.

Šis kara posms beidzās šomēnes, raksta "Bloomberg" apskatnieks. Putins, saprotot, ka šis karš nebūs ātrs vai viegls, pavēlēja savam karaspēkam koncentrēties tikai uz Ukrainas austrumu un dienvidu sagrābšanu.

Tādējādi otrā fāze, visticamāk, būs mazāk dinamiska, taču vairāk rūpīgāka. Kluts pieņem, ka nebeidzamā sadursmē katra puse iegūs, zaudēs un atkaros teritorijas.

Eksperts aplūko kara trešā posma iespējamos scenārijus no divām pozīcijām.

Pirmā - Krievijas uzvara. Tas nozīmēs, ka tā būtu pilnībā iznīcinājusi Ukrainas armiju, sadalītu vai likvidētu Ukrainu kā neatkarīgu valsti, pakļaujot tās iedzīvotājus. Taču "Bloomberg" apskatnieks šādam scenārijam netic, jo Ukraina ar katru dienu iegūst arvien vairāk ieroču.

Otrā - Ukrainas uzvara, atgriešanās pozīcijās kā 2022. gada 23. februārī. Kluts uzskata, ka tā būtu katastrofāla sakāve, ko Putins nespētu noslēpt no saviem iedzīvotājiem.

Pie šāda scenārija viņš varētu nolemt veikt taktiskus kodoltriecienus, lai piespiestu Ukrainu padoties. Tas būtu sliktākais no visiem iespējamajiem variantiem, kas arī varētu iesaistīt Rietumus karā.

Tomēr eksperts šaubās, vai līdz šādam variantam nonāks, jo Ukrainas armija nespēs padzīt Krievijas armijas spēkus.

"Bloomberg" apskatnieks uzskata, ka daudz ticamāks scenārijs ir ilgstošs karš, kura rezultātā faktiski tiktu panākts "neizšķirts". Šāda scenārija gadījumā liela daļa Ukrainas būtu izpostīta, un daži reģioni nespētu sākt atjaunošanas procesu. Miljoniem Ukrainas bēgļu, lielākoties sieviešu un bērnu, neatgrieztos mājās. Viņi sāktu jaunu dzīvi Rietumeiropā vai citviet, kur ar laiku pārceltos arī viņu vīrieši.

Tikmēr Krievija uz nenoteiktu laiku kļūs par starptautisku izstumto, kāda tā jau tagad ir. Eiropa pakāpeniski atbrīvosies no atkarības no Krievijas energoresursiem, pārtraucot naudas plūsmu, kas Kremlim ir ļoti nepieciešama. Tehnoloģijas un komponenti nenonāks Krievijā un talantīgie cilvēki turpinās pamest valsti. Tāpēc Krievijas Federācija kļūs par "totalitāru distopiju", pārliecināts eksperts. Pie šāda iznākuma agri vai vēlu abpusējs spēku izsīkums liks abām pusēm uzsākt sarunas.

"Lai ko Kijiva tagad teiktu, tā nevar atgūt Krimu, Luhansku vai Doņecku. Putins ir anektējis Donbasu un atzinis tā saukto Donbasa "republiku" "neatkarību" ar acīmredzamu nodomu tās "absorbēt".

Viņš nevar atteikties no šiem reģioniem un tajā pašā laikā pasludināt uzvaru mājās.

Taču Kijivai ir jāuzstāj uz Melnās jūras piekrastes kontroles saglabāšanu. Pretējā gadījumā Ukraina ilgtermiņā paliks bez pieejas jūrai un kļūs neaizsargāta," raksta "Bloomberg" apskatnieks.

Novērotājs uzskata, ka šī kara iespējamā perspektīva ir Korejas modelis. Tas nozīmē, ka nav miera līguma, bet gan piespiedu pamiers abu pušu spēku izsīkuma dēļ. Taču šāds iznākums Ukrainai būtu krietni mazāk daudzsološs nekā Dienvidkorejai, jo tā bija nepārprotamā ASV aizsardzībā un varēja attīstīt savu kultūru un ekonomiku.

Otra iespēja ir Somijas modelis. Ziemas kara laikā (no 1939. līdz 1940. gadam) Somija atvairīja PSRS iebrukumu, novedot karu strupceļā. Valsts saglabāja neatkarību apmaiņā pret dažu savu teritoriju atdošanu par labu PSRS. Somija kļuva par neitrālu bufervalsti, kas savu ārpolitiku saskaņoja ar Maskavu. Galu galā Somija spēja kļūt par pārtikušu valsti un pat pieteicās dalībai NATO. Taču šāda scenārija gadījumā Ukrainai, tāpat kā Somijai, būtu jāgaida desmitiem gadu, līdz situācija valstī uzlabosies, raksta "Bloomberg" eksperts.