Sausums, karstuma viļņi un lietus. Kāda būs gaidāmā vasara?

Salīdzinot jauno klimatisko normu ar iepriekšējo, straujākā sasilšana pērn Latvijā novērota decembrī, kas kļuvis par 0,9 grādiem siltāks. Februāra un novembra vidējā gaisa temperatūra kāpusi par 0,6 grādiem, savukārt maijā tā nav mainījusies un oktobrī pat samazinājusies par vienu grāda desmitdaļu.

Tomēr salīdzinoši nesen - 2018. gadā - tika pārspēts siltākā maija rekords. Mēneša vidējā gaisa temperatūra togad sasniedza +15,3 grādus.

Šā gada aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,0 grādi bija 1,1 grādu vēsāks par normu. Pērn un aizpērn pavasara otrā mēneša vidējā temperatūra bija attiecīgi +5,4 un +5,6 grādi.

Savukārt marts pēdējos gados bijis siltāks nekā ierasts. Pēdējais aukstais marts piedzīvots 2018. gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija -2,4 grādi jeb 2,6 grādi zem pašreizējās normas.

Šogad maija sākumā visā valstī valdīja sausums, savukārt mēneša otrā puse Latgalē un Vidzemē bija lietaināka nekā ierasts. Kurzemes dienvidu daļā, turpinoties sausumam, ir spēkā dzeltenās kategorijas brīdinājums par augstu ugunsbīstamību mežos.

Foto: Saulaina 17. maija diena Jūrmalā

Atbilstoši Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra datiem jūnija pirmā puse Latvijā gaidāma pārsvarā vēsa un lietaina.

Latvijas rietumu un centrālajā daļā šogad 7. februārī provizoriski sākās meteoroloģiskais pavasaris. 7. februāris ir agrākais iespējamais datums, kurā Latvijā var sākties meteoroloģiskais pavasaris, jo pēc 2019.-2020. gada rekordsiltās ziemas LVĢMC pieņēma lēmumu, ka meteoroloģiskā pavasara sākšanās iespējama tikai pēc datuma, kas pēdējās desmitgadēs vidēji bijusi gada aukstākā diena.

Iepriekš par gada aukstāko dienu tika atzīts 8. februāris, bet 1991.-2020. gada normas periodā, kas spēkā no pērnā gada, gada aukstākā diennakts vidēji ir 6. februāris, līdz ar to meteoroloģiskais pavasaris var iestāties ne agrāk kā 7. februārī.

Šī gada marts bijis izteikti sauss. "Marts bija otrais sausākais novērojumu vēsturē. Nokrišņu principā nebija un valdīja anticikloni. Marts bija ne tikai sausākais, bet arī saulainākais mēnesis pavasarī novērojumu vēsturē. Savukārt maijā salīdzinoši vēlu novēroti +20 grādi," vēsta Maļinovskis.

Meteoroloģiskā vasara un laika prognozes

"Ņemot vērā jaunākās prognozes turpmākajām 10 dienām vai divām nedēļām, diemžēl par stabilu meteoroloģiskās vasaras iestāšanos mēs vēl nevaram runāt. Meteoroloģiskā vasara varētu iestāties jūnija sākumā, ja būs atbilstoša gaisa temperatūra un vasarīgi siltas dienas," norāda Laura Krūmiņa.

LVĢMC pārstāvji gan teic, ka prognozes šobrīd neliecina par to, ka tuvākajā laikā diennakts vidējā gaisa temperatūra ir +15 grādi varētu būt vismaz piecas dienas pēc kārtas.

Eksperti piebilst, ka Latvija atrodas tādā reģionā, kur grūtāk paredzēt ilgtermiņa laika prognozes.

"Analizējot pieejamos datus, jāsaka, ka ir lielāka varbūtība, ka vasara būs karsta. Ir ievērojami lielāka varbūtība, ka vairākos reģionos varētu būt sausa.

Taču ciklona darbība koncentrēsies Atlantijas okeāna ziemeļu daļā un Skandināvijas pussalas ziemeļos, tāpēc bieži varētu valdīt arī ziemeļu gaisa masas plūsma," pauž Krūmiņa. 

Ziemeļeiropā prognozē vēsāku un lietaināku vasaru, nekā parasti mēdz būt. "Viennozīmīgi apgalvot, ka vasara pie mums gaidāma karsta, nevar. Ir arī liela varbūtība, ka gaisa temperatūra būs virs normas, un visdrīzāk piedzīvosim karstuma viļņus, taču nav zināms, cik noturīgas karstās gaisa masas būs Latvijā."

Tuvākās prognozes jūnijam liecina, ka gaisa temperatūra varētu būt tikai ap normu vai pat zem tās. Atsevišķas siltās dienas varētu būt, bet ne regulāri.

Eksperti arī norāda, ka nav zināms, kad Latvijā varētu sagaidīt pirmo lielo karstuma vilni.

"Detalizētāka informācija liecina, ka arī karstuma viļņi tuvākajā laikā nebūs. Mēs dzīvotam tādā reģionā, kur tikai īsākā laika periodā var liecināt par silto gaisa masu ienākšanu," saka eksperti.

Būtiski atzīmēt, ka aizvadītais gads kļuva par siltāko novērojumu vēsturē, pateicoties rekordkarstajam jūnijam un jūlijam. Augusta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,0 grādi jeb pusgrāds zem normas. Jūnija, jūlija un augusta vidējā gaisa temperatūra bija +18,8 grādi, par 0,4 grādiem pārspējot iepriekšējās karstākās vasaras - 2010. gadā - rekordu un pakāpjoties 2,6 grādus virs 1981.-2010. gada klimatiskā rādītāja.

Foto: Vasara Jūrmalā

Jūnijs ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +18,9 grādi kļuva par siltāko novērojumu vēsturē, savukārt vidējā temperatūra jūlijā paaugstinājās līdz +21,5 grādiem, un tikpat karsts jūlijs bija arī 2010. gadā.

Nokrišņu daudzums aizvadītās vasaras pirmajos divos mēnešos bija mazāks par normu, savukārt augustā tas sasniedza 175% no mēneša normas. Nokrišņu daudzums augustā bija no 83 milimetriem Zvejniekciemā līdz 223 milimetriem Rucavā, valstī vidēji - 135 milimetri.

Savukārt augusts bija pirmais mēnesis kopš 2017. gada septembra, kad visās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums pārsniedza normu, un tas kļuva par sesto mitrāko augustu novērojumu vēsturē.

Vairākās novērojumu stacijās 2020. gadā pārspēts tropisko nakšu skaita rekords. Rīgas centrā bija 19 naktis ar minimālo gaisa temperatūru virs +20 grādiem, kas ir jauns rekords visā Latvijā. Iepriekšējais rekords bija 14 tropiskās naktis galvaspilsētā 2010. un 2018. gadā.

Prognozē mitru vasaras sākumu

Izvērtējot situāciju, eksperti uzskata, ka ir nedaudz lielāka varbūtība, ka vasara varētu būt sausāka. "Ja ņemam vērā prognozes tuvākajām nedēļām, jāsaka, ka sausu periodu vasaras sākumā nepiedzīvosim. Vasara iesāksies ar gana mitriem laikapstākļiem, tāpēc gaidāms, ka līs visai bieži.

Šobrīd vairāk ir lijis valsts austrumos, Vidzemē un Latgalē, taču Kurzemes pusē joprojām ir jūtami izteikts sausums," norāda Krūmiņa.

Eiropas Komisijas programmas "Copernicus" apkopotie dati par ilgtermiņa prognozēm no astoņiem dažādiem avotiem liecina, ka Dienvideiropā vasara gaidāma karstāka un sausāka nekā parasti, savukārt Britu salās, Skandināvijā un Baltijas jūras reģionā gaisa temperatūra un nokrišņu daudzums varētu būt tuvu normai.

LVĢMC gan apgalvo, ka karstas vasaras varbūtība Dienvideiropā ir ievērojami augstāka nekā Latvijā.

"Analogi arī par sausiem laika apstākļiem - Dienvideiropā, salīdzinot ar Latviju, ievērojami augstāka varbūtība, ka vasara būs sausa, bet tas nepasaka to, ka pie mums nokrišņu daudzums būs tuvs normai," vēsta eksperti.

Foto: Lietusgāze Rīgā

Saskaņā ar LVĢMC datiem pērn un aizpērn vasaras vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija grādu augstāka par normu. Gan 2020., gan 2019. gadā bija neierasti karsts jūnijs, bet vēss jūlijs. Atbilstoši prognozēm jūnijs šogad būs krietni vēsāks nekā pērn un aizpērn, savukārt jūlijs varētu būt siltāks.

Vietām jau šobrīd ir paaugstināta ugunsbīstamība

2020. gada vasarā iedzīvotājus brīdināja augstu ugunsbīstamību mežos. Tika pieredzēti arī vairāki meža ugunsgrēki. Piemēram, Siguldas pusē nodega aptuveni 23 hektāri meža. Lai novērstu plašo postu, ugunsdzēsējiem bija nepieciešamas piecas dienas.

Ugunsbīstamību aktualizē katru gadu, tāpēc vaicājām ekspertiem, kāda situācija gaidāma šogad. "Šī situācija vistiešākajā veidā ir atkarīga no tā, cik daudz Latvijā tiek novēroti nokrišņi. Ja būs bieži un daudz, tad ugunsbīstamība mežos nebūs. Ja vasara būs karsta un sausa, tad, protams, ugunsbīstamība mežos noteiktos periodos un apstākļos var būt," saka eksperti.

LVĢMC pārstāvji uzsver, ka aizvadītajā nedēļā Vidzemē un Latgalē aizvadītajā nedēļā diezgan daudz lija, taču tajā pašā laikā Kurzemes vidienē un Zemgalē vietām ugunsbīstamība ir diezgan augsta.