"Biju skarbajā realitātē." Andris Ērglis pirmo reizi atklāj, kā pelnīja iztiku pandēmijas laikā

Ērglis, kurš 2019. gada decembrī aizgāja no darba Saldus Mūzikas skolā, kādu laiku iztika no bezdarbnieku pabalsta, taču drīz vien sapratis, ka "ar tādu naudu izdzīvot nav iespējams", un sācis meklēt darbu.

"Vispirms strādāju mežā. Braucu ar dumperi – mežstrādnieki sapratīs –, pēc tam ar ekskavatoru raku grāvjus. (..) Būvēju meža ceļus visā Latvijā, dzīvoju konteineros vai viesu namiņos," atklāj Ērglis.

Pēc tam viņš atradis darbu gaļas kombinātā. "Piedāvāja griezt šašliku. Pirmajā brīdī pat nedomāju, cik man maksās, – galvenais, ka vispār kaut kas būs. Tikai jau ar nazi rokās ieraudzīju, kādā ātrumā gaļu kapā pieredzējušas darbinieces, un sāku rēķināt, cik gaļas jāsagriež, lai kaut ko nopelnītu... Ļoti ātri uzdienējos – jau pēc trim stundām no šašliku griešanas nonācu vakuuma cehā.

Četrus mēnešus fasēju gaļu, cilājot trīsdesmit kilogramu smagas kastes plus astoņos grādos," neslēpj Ērglis.

Kolēģi sākumā skatījušies skeptiski. "Viņi bija savā starpā likuši stavkas, cik ilgi noturēšos. Atceros jaunos darbiniekus, kas pāris stundas nostrādāja, teica, ka ies uz tualeti, un – kā gāja, tā aizgāja... Es paliku.

Otrajā, trešajā dienā pēc darba mašīnā man reāli bira asaras – ko es te daru?

Sākumā pusotru mēnesi fiziski bija ļoti grūti. Sāpēja mugura, sāpēja rokas," atzīst Ērglis un uzsver, ka šis laiks viņam bijis vajadzīgs. "Biju viņu skarbajā realitātē un tagad zinu, ka cilvēki strādā verga darbu par tiešām neadekvātu samaksu," tā dziedātājs.

Šobrīd Ērglis jau otro gadu ir sitamo instrumentu skolotājs Dzērbenes vispārizglītojošajā un mūzikas pamatskolā.

Pilnu interviju ar Andri Ērgli lasiet žurnāla "Ieva" 25. maija numurā!